Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'uzrunā'

“Dārgie bērni! Šai laikā nedomājiet vienīgi par atpūtu jūsu miesai, bet, bērniņi, meklējiet laiku arī dvēselei, jo klusumā jūs uzrunā Svētais Gars, un atļaujiet Viņam jūs atgriezt un pārveidot. Es esmu ar jums un Dieva priekšā aizbildinu par ikvienu no jums. Pateicos, ka esat atbildējuši manam aicinājumam. ”

“Mīļie bērni! Kā Baznīcas Māte, kā jūsu Māte es smaidu, raugoties uz jums, kā jūs nākat pie manis, kā jūs pulcējaties ap mani, kā jūs mani meklējat. Manas parādīšanās jūsu vidū ir pierādījums tam, cik ļoti Debesis jūs mīl. Tās jums norāda ceļu uz mūžīgo dzīvi, uz pestīšanu. Mani apustuļi, jūs, kas cenšaties iemantot skaidru sirdi un tajā – manu Dēlu, esat uz pareizā ceļa. Jūs, kas meklējat manu Dēlu, meklējat labu ceļu. Viņš ir atstājis daudz savas mīlestības zīmju. Viņš ir atstājis cerību. Viņu ir viegli atrast, ja esat gatavi uz upuri un gandarīšanu, ja jums ir pacietība, žēlsirdība un mīlestība pret saviem tuvākajiem. Daudzi mani bērni neredz un nedzird, jo to nevēlas. Viņi nepieņem manus vārdus un darbus, taču ar manu starpniecību mans Dēls uzrunā ikvienu. Viņa Gars visus manus bērnus apgaismo Debesu Tēva gaismā, Debesu un zemes vienotībā, savstarpējā mīlestībā, jo mīlestība sauc pēc mīlestības un nodrošina to, darbi ir svarīgāki par vārdiem. Tāpēc, mani apustuļi, lūdzieties par savu Baznīcu, mīliet to un dariet mīlestības darbus. Lai cik tā būtu nodota vai ievainota, tā ir šeit, jo tā ir no Debesu Tēva. Lūdzieties par saviem ganiem, lai viņos jūs redzētu to, cik liela ir mana Dēla mīlestība. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Debesu Tēvs manī ir darījis lielas lietas, un tieši tāpat Viņš tās dara visos, kuri Viņu maigi mīl un uzticīgi un patiesi Viņam kalpo. Mani bērni, Debesu Tēvs jūs mīl, un Viņa mīlestības dēļ esmu šeit, kopā ar jums. Viņš jūs uzrunā, bet kāpēc jūs negribat redzēt zīmes? Ar Viņu viss ir vieglāk. Arī ciešanas, kas tiek izdzīvotas kopā ar Viņu, vairs nav tik smagas, jo ir ticība, un ticība palīdz ciešanās, bet, ja ticības nav, ciešanas ieved grūtsirdībā. Ciešanas, kas tiek izturētas un veltītas Dievam, ceļ augšup. Vai gan mans Dēls ar savu ciešanu pilno upuri nav atpestījis pasauli? Es, Viņa Māte, biju kopā ar Viņu sāpēs un ciešanās tieši tāpat kā tagad esmu kopā ar jums visiem. Mani bērni, es esmu kopā ar jums gan dzīvē, gan sāpēs, gan ciešanās, gan priekā un mīlestībā, tāpēc ceriet. Cerība jums palīdz saprast, ka šeit ir dzīve. Mani bērni, es vēršos pie jums, mana balss uzrunā jūsu dvēseli, mana Sirds vēršas pie jūsu sirds. Manas mīlestības apustuļi, cik ļoti mana Mātes Sirds jūs mīl. Es tik daudz ko jums gribētu iemācīt. Cik ļoti mana Mātes Sirds vēlas, lai jūs būtu pilnīgi, bet tas iespējams tikai tad, ja jūsu dvēsele, miesa un mīlestība jūsos būs viens vesels. Es jūs lūdzu kā savus bērnus – daudz lūdzieties par Baznīcu un tās kalpiem, saviem ganiem, lai Baznīca būtu tāda, kādu to vēlas redzēt mans Dēls, – tīra kā avota ūdens un pilna mīlestības. Paldies jums! ”