Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'upurējat'

“Dārgie bērni! Šodien pateicos jums par katru pašaizliedzības darbu, ko upurējat manos nodomos. Aicinu jūs, bērniņi, lai jūs būtu mani miera un mīlestības apustuļi savās ģimenēs un pasaulē. Lūdzieties, lai Svētais Gars jūs apgaismo un vada svētuma ceļā. Es esmu ar jums un svētīju jūs ar manu Mātes svētību. Pateicos, ka atsaucaties manam aicinājumam. ”

“Mīļie bērni! Es vienmēr esmu ar jums, jo mans Dēls man jūs ir uzticējis. Un jums, mani bērni, es esmu nepieciešama, jūs mani meklējat, jūs nākat pie manis un iepriecināt manu mātes sirdi. Manī ir un vienmēr būs mīlestība pret jums – pret jums, kas ciešat un kas savas sāpes un ciešanas upurējat manam Dēlam un man. Mana mīlestība tiecas pēc visu manu bērnu mīlestības, un mani bērni tiecas pēc manas mīlestības. Jēzus tiecas pēc tā, lai, pateicoties mīlestībai, pastāvētu vienotība starp Debesīm un zemi, starp Debesu Tēvu un jums, mani bērni, Viņa Baznīcu. Tāpēc daudz jālūdzas, jālūdzas un jāmīl Baznīca, kurai jūs esat piederīgi. Tagad Baznīca cieš un ir nepieciešami apustuļi, kuri ar mīlošu vienotību, liecināšanu un dāvāšanu rādītu Dieva ceļus. Baznīcai nepieciešami apustuļi, kuri, ar sirdi izdzīvojot Euharistiju, veiktu lielus darbus. Tai nepieciešami jūs, mani mīlestības apustuļi. Mani bērni, Baznīca jau kopš tās pirmsākumiem ir vajāta un nodota, taču dienu no dienas tā auga. Tā ir neiznīcināma, jo mans Dēls tai devis sirdi – Euharistiju. Viņa augšāmcelšanās gaisma ir to apmirdzējusi un apmirdzēs. Tāpēc nebīstieties. Lūdzieties par saviem ganiem, lai viņiem ir spēks un mīlestība būt par pestīšanas tiltiem. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Svētais Gars, ko sūtīja Debesu Tēvs, mani darīja par māti, Jēzus māti, un tajā pašā laikā arī jūsu Māti. Tāpēc es nāku pie jums, lai jūs uzklausītu, lai atvērtu jums savas mātes rokas, dāvātu jums savu Sirdi un jūs aicinātu palikt kopā ar mani, jo no krusta augstumiem mans Dēls jūs uzticēja man. Diemžēl daudzi mani bērni nav iepazinuši mana Dēla mīlestību, daudzi Viņu nevēlas iepazīt. Ak, mani bērni, cik daudz ļauna nodara tie, kam jāredz vai jāizskaidro, lai ticētu. Tāpēc jūs, mani bērni, mani apustuļi, savas sirds klusumā ieklausieties mana Dēla balsī, lai jūsu sirds kļūtu par Viņa mājvietu un nebūtu drūma un noskumusi, bet mana Dēla gaismas apgaismota. Cerību meklējiet ar ticību, jo ticība ir dvēseles dzīve. Es jūs no jauna aicinu: lūdzieties! Lūdzieties, lai dzīvotu savu ticību pazemībā, dvēseles mierā un gaismas apmirdzēti. Mani bērni, necentieties visu nekavējoties saprast, jo arī es visu nesapratu, bet es mīlēju un ticēju dievišķajiem vārdiem, kurus man teica mans Dēls, kas bija atpestīšanas pirmā gaisma un sākums. Manas mīlestības apustuļi – jūs, kas lūdzaties, sevi upurējat, mīlat un netiesājat, – ejiet un izplatiet patiesību, mana Dēla vārdus, Evaņģēliju, jo jūs esat dzīvs Evaņģēlijs; jūs esat mana Dēla gaismas stari. Mēs – mans Dēls un es – vienmēr būsim kopā ar jums, jūs iedrošināsim un pārbaudīsim. Mani bērni, vienmēr lūdziet svētību tiem un tikai tiem, kuru rokas svētījis mans Dēls, – saviem ganiem. Paldies jums! ”