Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'svēti'

“Dārgie bērni! Es priecājos par ikkatru no jums, kas esat izvēlējušies ceļu uz svētumu. Lūdzu jūs, palīdziet man, palīdziet ar savas dzīves liecību tiem, kuri nespēj dzīvot svēti. Tādēļ, dārgie bērni, lai jūsu ģimene ir tā vieta, kur piedzimst svētums. Palīdziet visiem, lai viņi dzīvotu svētumā. Vispirmām kārtām palīdziet savas ģimenes tuviniekiem. Es pateicos, ka jūs uzklausāt manus aicinājumus. ”

“Šodien, mīļie bērni, es lūdzu, lai jūs pieņemtu svētuma ceļu. Es mīlu jūs un tādēļ ilgojos, lai jūs būtu svēti. Es negribu, ka sātans jūs traucētu šinī ceļā. Tādēļ, dārgie bērni, jums jālūdzas un jāpieņem viss, ko Dievs jums dod šai svētuma ceļā, kas gan ir rūgts, bet tam, kurš aizsācis to ticībā drosmīgi iet, Dievs parādīs arī šī ceļa saldumu tādā veidā, ka atbildēs uz katru jūsu lūgšanu un izklausīs ikvienu jūsu saucienu. Lai neizkliedē jūsu sirdi šīs zemes laicīgās, mazvērtīgās lietas. Uzņemiet taisnu kursu uz debesīm. Es pateicos, ka uzklausāt savas Debesu Mātes aicinājumu. ”

“Dārgie bērni! Arī šodien es priecājos kopā ar jums un aicinu jūs uz labestību. Es ilgojos, lai katrs no jums nestu mieru savā sirdī un meditētu par vārdiem: es gribu, lai Dievs ieņem pirmo vietu manā dzīvē. Tādā veidā ikkatrs no jums kļūsiet svēti. Runājiet katram, mīļotie bērni, ka jūs ilgojaties dāvāt tam tikai labestību, un tad arī viņš atdarīs ar labestību, un tad labestība iemājos visu cilvēku sirdīs. Šodien vakarā, mani mīļotie bērni, es jums atnesu visaugstāko labumu, manu Dēlu, kurš ir atdevis dzīvību par jūsu atpestīšanu. Tādēļ, mīļotie bērni, priecājieties un sniedziet savas rokas pretī Jēzum, kurš ir vienīgais, augstākais labums. Pateicos, ka jūs uzklausāt manus aicinājumus. ”

“Mīļie bērni! Šodien es jūs atkal no jauna aicinu uz atgriešanos. Bērniņi, jūs vēl neesat pietiekami svēti un neizstarojiet svētumu uz citiem, tādēļ lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties un strādājiet īpaši pie personīgās atgriešanās, lai jūs kļūtu par Dieva mīlestības zīmi dēļ citiem. Es esmu ar jums un vedu jūs pretī mūžībai, pēc kā jāslāpst katrai sirdij. Pateicos jums, ka atbildat savas Mātes aicinājumam. ”

“Mīļie bērni! Paldies, ka turpināt atbildēt uz maniem aicinājumiem un šeit pulcēties kopā ap mani, savu Debesu Māti. Es zinu, ka jūs domājat par mani ar mīlestību un cerību. Arī es jūtu mīlestību pret jums visiem, tāpat kā arī Mans Dēls jūt to. Viņš, kas savas žēlsirdīgās mīlestības dēļ arvien no jauna mani sūta pie jums; Viņš, kas tapa cilvēks; Viņš, kas bija un ir Dievs, Trīsvienības Otrā Persona; Viņš, kas cieta miesā un dvēselē jūsu labad; Viņš, kas sevi darīja par Maizi, lai pabarotu jūsu dvēseli un tādējādi to glābtu. Mani bērni, es jums mācu, kā būt Viņa mīlestības cienīgiem, pievērst savas domas Viņam, dzīvot vienotībā ar manu Dēlu. Mani mīlestības apustuļi, es jūs apsedzu ar savu apmetni, jo, būdama Māte, vēlos jūs pasargāt. Es jūs lūdzu: aizlūdziet par visu pasauli! Mana Sirds cieš. Grēki vairojas, to ir pārāk daudz. Bet ar jūsu palīdzību – jūsu, kas esat pazemīgi, vienkārši, pilni mīlestības, apslēpti un svēti, – mana Sirds triumfēs. Mīliet manu Dēlu vairāk par visu un Viņā – visu pasauli. Nekad neaizmirstiet, ka ikviens jūsu brālis sevī nes ko ļoti dārgu – dvēseli. Tāpēc, mani bērni, mīliet visus tos, kuri nepazīst manu Dēlu, lai, pateicoties lūgšanai un mīlestībai, kas plūst no lūgšanas, viņi kļūtu labāki; lai viņos uzvarētu labestība; lai dvēseles tiktu glābtas un iemantotu mūžīgo dzīvi. Mani apustuļi, mani bērni, mans Dēls jūs aicināja mīlēt citam citu. Lai tas ir ierakstīts jūsu sirdī, un ar lūgšanas palīdzību centieties šo mīlestību īstenot dzīvē. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Es vēršos pie jums kā jūsu Māte, taisnīgo Māte, kā to Māte, kuri mīl un cieš, kā to Māte, kuri ir svēti. Mani bērni, arī jūs varat kļūt svēti – tas atkarīgs no jums. Svēti ir tie, kas neizmērojami mīl Debesu Tēvu, tie, kuri Viņu mīl vairāk par visu. Tāpēc, mani bērni, centieties kļūt arvien labāki. Ja jūs cenšaties būt labi, jūs varat būt svēti, pat ja nedomājat, ka tādi esat. Ja domājat, ka esat labi, tad neesat pazemīgi un iedomība jūs attālina no svētuma. Šajā nemierīgajā pasaulē, kas pilna draudu, jūsu rokām, manas mīlestības apustuļi, jābūt izplestām lūgšanā un žēlsirdībā.

Bet man, mani bērni, sniedziet Rožukroņa dāvanu, rozes, kuras es tik ļoti mīlu. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, kuras raidāt no sirds, nevis izsakāt tikai ar lūpām. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, ticības un mīlestības izpausmes. Kad mans Dēls bija maziņš, Viņš man teica, ka man būs neskaitāmi daudz bērnu un ka viņi man sniegs daudz rožu. Es Viņu nesapratu. Tagad zinu, ka jūs esat tie bērni, kas man sniedz rozes, kad vairāk par visu mīlat manu Dēlu, kad lūdzaties no sirds un palīdzat visnabadzīgākajiem. Tās ir manas rozes. Pateicoties ticībai, dzīvē viss tiek darīts ar mīlestību, ticībai ir sveša iedomība, un tā vienmēr ir gatava piedot, nekad netiesā, vienmēr cenšas saprast savu brāli. Tāpēc, manas mīlestības apustuļi, aizlūdziet par tiem, kas neprot mīlēt, par tiem, kuri jūs nemīl, par tiem, kuri jums darījuši ļaunu, un par tiem, kas nav iepazinuši mana Dēla mīlestību. Mani bērni, es jums to lūdzu tāpēc, lai jūs atcerētos, – lūgties nozīmē mīlēt un piedot. Paldies jums! ”