Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'sacīja'

“Es runāju ar jums un ilgojos runāt atkal, jūs tikai, lūdzami, uzklausiet manus norādījumus. ”

“Es ilgojos, lai jūs būtu kā skaists zieds, kurš uzplaukst Jēzus Dzimšanas svētkos Viņam par prieku. Lai jūs būtu kā zieds, kurš nepārstās ziedēt pat pēc pasaules gala. Es ilgojos, lai jūsu sirdis būtu kā ganiņi Betlēmē Jēzus priekšā. ”

“Dārgie bērni, bet es esmu ar jums. Mani apustuļi es vienmēr būšu ar jums un jums palīdzēšu. Atjaunojiet paši sevi un savas ģimenes un tad atjaunot Baznīcu būs daudz vieglāk. ”

“Mīļie bērni! Šodien es ielūkojos jūsu sirdīs un skatoties uz tām, Mana Sirds sažņaudzas sāpēs. Mani bērni! Es lūdzu no jums beznoteikumu un tīru mīlestību uz Dievu. Jūs būsiet uz pareizā ceļa tad, ja ar miesu atrodoties uz zemes, dvēselē jūs nemitīgi būsiet saistīti ar Dievu. Pateicoties tādai beznoteikumu un tīrai mīlestībai, jūs spēsiet saskatīt Manu Dēlu ikkatrā cilvēkā. Jūs sajutīsiet vienotību ar Dievu. Un es kā Māte būšu laimīga, tādēļ ka man piederēs jūsu sirdis, svētas un vienotas. Dārgie bērni, es iegūšu jūsu pestīšanu. Pateicos jums! ”

“Dārgie bērni! Šodien aicinu, lai jūs atveriet savas sirdis Svētajam Garam un atļaujiet, lai Viņš jūs pārveido. Mani bērni! Dievs ir visaugstākais labums, un es tā kā Māte jūs lūdzu, lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties, gavējiet un dzīvojiet cerībā, ka šo labumu iespējams sasniegt (iemantot) un ka šis labums rada mīlestību. Svētais Gars nostiprinās šo mīlestību un jūs tad spēsiet Dievu saukt par savu Tēvu. Caur šo viscildenāko mīlestību jūs kļūsiet spējīgi patiesi, neviltoti mīlēt visas personas un Dievā saskatīt tos kā savus brāļus un māsas. Pateicos. ”

“Es nekad neredzēju Dievmāti vēršamies pie mums šādā veidā. Viņa turēja izstieptas rokas pretī mums un tā, ar izstieptām rokām stāvot, Viņa sacīja: Dārgie bērni, šodien es iztiepju savas rokas pretī jums, nebaidieties satvert tās. Šīs rokas vēlās jums dāvināt mīlestību, mieru un palīdzēt jums sasniegt pestīšanu. Un tādēļ, mani bērni, pieņemiet tās. Pildiet manu sirdi ar laimi un es jūs vedīšu uz svētumu. Ceļš, kurā es jūs vedu, ir grūts, pilns ar pārbaudījumiem un kritieniem. Es būšu kopā ar jums un manas rokas jūs turēs. Esiet izturīgi līdz dzīves ceļa galam, lai visi kopā priekā un mīlestībā varētu turēties pie Mana Dēla rokām. Nāciet kopā ar mani, lai jums nav baiļu. Pateicos jums! ”

“Mīļie bērni, arī šodien mana Mātes sirds aicina jūs uz lūgšanu, uz personīgām attiecībām ar Dievu, jūsu Tēvu, lai lūgšanā jūs rastu prieku vienīgi Dievā, smeļoties to vienīgi Viņā. Dievs Tēvs nav tālu no jums, un Viņš nav jums svešs. Viņš ir jums atklājies caur Manu Dēlu, un dāvināja jums dzīvību, kura ir mans Dēls. Tādēļ, mīļie bērni, nepadodieties kārdinājumiem, kuri grib jūs nošķirt no Dieva Tēva. Lūdzieties! Nemēģiniet veidot ģimenes un sabiedrību bez Dieva. Lūdzieties! Lūdzieties, lai jūsu sirdis tiktu piepildītas ar labestību, kura var nākt vienīgi no mana Dēla, jo Viņš ir patiesā labestība. Vienīgi tādas sirdis, kas ir piepildītas ar labestību, ir spējīgas saprast un pieņemt Dievu Tēvu. Es joprojām turpināšu jūs vest arī turpmāk. Es īpaši jūs lūdzu, lai jūs nekritizētu savus ganus (priesterus). Mani bērni, vai jūs esat aizmirsuši, ka Dievs Tēvs viņus ir aicinājis. Lūdzieties! Pateicos jums. ”

“Mīļie bērni! Tas, ka nāku pie jums, ir dāvana, kuru Debesu Tēvs jums sniedz. Pateicoties Viņa mīlestībai, es nāku jums palīdzēt atrast ceļu, kas ved uz patiesību, ceļu pie mana Dēla. Es nāku jums apliecināt patiesību. Es vēlos jums atgādināt mana Dēla vārdus. Viņš sacīja pestīšanas vārdus visai pasaulei, mīlestības vārdus ikvienam – tās mīlestības, kuru Viņš pierādīja ar savu upuri. Taču vēl šodien daudzi mani bērni Viņu nepazīst, nevēlas Viņu pazīt, ir vienaldzīgi. Šīs vienaldzības dēļ mana sirds ļoti cieš. Mans Dēls vienmēr bija Tēvā. Piedzimstot šajā pasaulē, Viņš ienesa dievišķo un no manis saņēma cilvēcisko. Līdz ar Viņu Vārds ienāca mūsu vidū. Līdz ar Viņu pasaulē ienāca gaisma, kas iespiežas sirdīs, tās apgaismo un piepilda ar mīlestību un mierinājumu. Mani bērni, visi, kas mīl manu Dēlu, var Viņu redzēt, jo Viņa vaigs kļūst redzams, pateicoties tām dvēselēm, kuras ir pilnas ar mīlestību pret Viņu. Tāpēc, mani bērni, mani apustuļi, ieklausieties manī. Atstājiet tukšību un egosimu. Nedzīvojiet tikai tam, kas ir pasaulīgs un materiāls. Mīliet manu Dēlu un dariet, lai citi var skatīt Viņa vaigu, pateicoties jūsu mīlestībai pret Viņu. Es jums palīdzēšu Viņu arvien vairāk iepazīt. Es jums stāstīšu par Viņu. Paldies jums! ”

“Bērniņi, lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties. ”

“Mīļie bērni! Es atnācu pie jums, jūsu vidū, lai jūs man uzticētu savas rūpes un tādējādi es tās varētu stādītu priekšā savam Dēlam un par jums aizbilst Viņam jūsu labad. Es zinu, ka jums katram ir savas rūpes un raizes. Tāpēc es jūs mātišķi aicinu: nāciet pie mana Dēla galda! Viņš jūsu dēļ lauž maizi, Viņš jums atdod sevi. Viņš jums dāvā cerību. Viņš no jums prasa vairāk ticības, cerības un miera. Prasa, lai jūs sevī cīnītos pret egoismu, tiesāšanu un cilvēciskām vājībām. Tāpēc kā Māte es saku: lūdzieties, lai lūgšana jums sniegtu spēku iekšējai cīņai. Kad mans Dēls bija mazs, Viņš man bieži sacīja, ka daudzi mani mīlēs un sauks par Māti. Šeit, jūsu vidū, es jūtu mīlestību. Paldies jums! Šīs mīlestības vārdā es lūdzu savu Dēlu, lai neviens no jums, mani bērni, neatgrieztos mājās tāds pats, kā šeit ieradās; lai jūs nestu daudz vairāk cerības, žēlsirdības un mīlestības; lai jūs būtu mani mīlestības apustuļi, kas ar savu dzīvi liecina, ka Debesu tēvs ir dzīvības, nevis nāves avots. Mīļie bērni, vēlreiz es jūs mātišķi lūdzu aizlūgt par tiem, kas ir mana Dēla izvēlētie, par viņu svētīgajām rokām - par jūsu ganiem -, lai viņi sludinātu manu Dēlu ar daudz lielāku mīlestību un tādējādi vecinātu atgriešanos. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Kurš gan labāk par mani jums varētu pastāstīt par mana Dēla mīlestību un ciešanām? Es dzīvoju kopā ar Viņu; es cietu kopā ar Viņu. Dzīvojot šīszemes dzīvi, es cietu sāpes, jo biju māte. Mans Dēls mīlēja Debesu Tēva – patiesā Dieva – domas un darbus. Un, kā Viņš man to sacīja, Viņš bija nācis jūs atpestīt. Es ar mīlestību apslēpu savas ciešanas, bet jums, mani bērni, ir daudz jautājumu. Jūs nesaprotat ciešanas. Nesaprotat, ka ar Dieva mīlestības palīdzību jums ciešanas jāpieņem un jāiztur. Ikviena cilvēciska būtne tās vairāk vai mazāk piedzīvos. Bet tad, ja tās uztver ar mieru dvēselē un atrodoties žēlastības stāvoklī, pastāv cerība; tas ir mans Dēls, Dievs, dzimis no Dieva. Viņa vārdi ir mūžīgās dzīves sēkla, kas, iesēta labās dvēselēs, nes daudz augļu. Mans Dēls cieta, jo uzņēmās jūsu grēkus. Tāpēc jūs, mani bērni, manas mīlestības apustuļi, jūs, kas ciešat, ziniet, ka jūsu ciešanas kļūs gaisma un godība. Mani bērni, kad jūs ciešat sāpes, kad jūs piemeklē ciešanas, jūsos ienāk Debesis, un jūs visiem, kas ir jums līdzās, sniedzat nedaudz Debesu un daudz cerības. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Kad virs zemes sāk izzust mīlestība, kad vairs netiek atrasts pestīšanas ceļš, es, Māte, nāku jums palīdzēt iepazīt īsto patiesību, kas ir dzīva un dziļa, un patiesi mīlēt. Kā Māte es ilgojos pēc jūsu savstarpējās mīlestības, labestības un šķīstības. Es vēlos, lai jūs būtu taisnīgi un cits citu mīlētu. Mani bērni, esiet priecīgi savā dvēselē, esiet šķīsti, esiet bērni. Mans Dēls mēdza teikt, ka Viņam patīk būt kopā ar šķīstām sirdīm, jo šķīstas sirdis vienmēr ir jaunas un priecīgas. Mans Dēls sacīja, lai jūs cits citam piedodat un cits citu mīlat. Zinu, ka tas vienmēr nav viegli. Ciešanu rezultātā jūs garīgi augat. Lai jūs pēc iespējas vairāk garīgi augtu, jums patiesi un no sirds jāpiedod un jāmīl. Daudzi mani bērni virs zemes nepazīst manu Dēlu, Viņu nemīl. Bet jūs, kas mīlat manu Dēlu, jūs, kas Viņu nesat savā sirdī, lūdziet, lūdziet un lūdzot jūtiet manu Dēlu sev līdzās. Lai jūsu dvēsele ieelpo Viņa garu. Es esmu jūsu vidū un runāju par mazām un lielām lietām. Es nepaguršu stāstīt jums par savu Dēlu – patieso mīlestību. Tāpēc, mani bērni, atveriet man savu sirdi. Ļaujiet man kā Mātei jūs vadīt. Esiet mana Dēla un manas mīlestības apustuļi. Es, Māte, jūs lūdzu neaizmirst to, kurus mans Dēls ir aicinājis jūs vadīt. Nesiet viņus savā sirdī un aizlūdziet par tiem. Paldies jums! ”