Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'sāpes'

“Dārgie bērni! Šajās dienās, kad ar sirds prieku jūs godināt krustu Križevaca kalnā, es ilgojos, lai arī savu ikdienas dzīves krustu jūs pieņemtu ar prieku. Īpaši, dārgie bērni, lūdzieties, lai jūs spētu pieņemt sāpes un ciešanas ar mīlestību, tā kā to darīja Jēzus. Vienīgi tad es varēšu jums dāvināt mīlestību un dziedināšanu, saņemot atļauju no mana Dēla Jēzus. Es pateicos, ka jūs uzklausāt manus aicinājumus. ”

“Dārgie bērni, šodien es jūs lūdzu: atjaunojiet savu sirdi Dievā un atdodiet Dievam visas problēmas, sirdssāpes un krustus; Dievs ir tas, kurš jūsu sāpes pārvērtīs priekā, tikai atdodiet, uzticiet tās Kungam. Mani bērni, bet jūs spēsiet atvērt savu sirdi Dievam tikai tad, ja jūs paliksiet lūgšanā. Tādēļ jums savā sirdī jāpieņem lēmums, ka jūs katru dienu atradīsiet laiku lūgšanai, laiku, kas veltīts vienīgi Dievam, lai sastaptos ar Kungu klusumā; laiku, kad jūs sacīsiet: tagad man nav svarīgs nekas kā vienīgi Dievs. Dārgie bērni, es negribu jūs piespiest ar varu, bet veltījiet Dievam labprātīgi jūsu laiku kā labi bērni savam Tēvam. Pateicos, ka uzklausāt manu aicinājumu. ”

“Dārgie bērni! Arī šobrīd esmu kopā ar jums, lai īpašā veidā pārdomātu un savā sirdī līdz dzīvotu Jēzus ciešanām. Bērniņi, atveriet savu sirdi un atdodiet man visu, kas ir tajā: iepriecinājumus, bēdas un ikkatras, pat vismazākās sāpes, lai es varētu tās upurēt Jēzum, un Viņš savas bezgalīgās mīlestības spēkā tās sadedzinās un pārvērtīs jūsu skumjas savas Augšāmcelšanās priekā. Tādēļ, bērniņi, aicinu jūs, lai jūsu sirds īpašā veidā atveras lūgšanā, lai caur lūgšanu jūs kļūtu Jēzus draugi. Pateicos, ka atsaucaties manam aicinājumam. ”

“Dārgie bērni! Sirsnīgā mīlestībā jūs aicinu: atgriezieties pat arī tad, ja jūs esat tālu no manas Sirds. Neaizmirstiet: es esmu jūsu Māte un ciešu sāpes par katru, kurš ir tālu no manas Sirds, bet es jūs nepametu vienus. Es ticu, ka jūs spējat atstāt grēka ceļu un izšķirties par svētumu. Pateicos, ka atsaucāties manam aicinājumam. ”

“Dārgie bērni, šodien es nāku pie jums ar mātišķām ilgām cerībā uz to, ka atdosiet man jūsu sirdis. Mani bērni, atdodieties man ar absolūtu uzticēšanos un bez bailēm. Es jūsu sirdis tad atdošu manam Dēlam un Viņa žēlsirdībai. Tad, mani bērni, jūs spēsiet redzēt visu ar savādākām acīm, nekā to redz pasaule. Tad jūs spēsiet ieraudzīt jūsu tuvākos un saprast viņu sāpes un ciešanas. ”

“Mīļie bērni! Šodien ar manu mātes Sirdi es aicinu jūs visus, kuri sapulcējušies man līdzās, lai jūs mīlētu savu tuvāko. Apstājieties, mani bērni. Paskatieties sava brāļa acīs un jūs ieraudzīsiet Jēzu, manu Dēlu. Ja jūs ieraudzīsiet prieku, priecājieties kopā ar Viņu. Ja jūsu brāļa acīs ir sāpes, tad novērsiet šīs sāpes ar jūsu labestību un maigumu, tādēļ ka bez mīlestības jūs esat pazuduši. Tikai mīlestība ir sekmīgs līdzeklis un dara brīnumus. Mīlestība dos jums vienotību ar manu Dēlu un gala iznākumā nesīs manas Bezvainīgās Sirds uzvaru. Tādēļ, mani bērni, mīliet! ”

“Mīļie bērni! Manos vārdos ir Dieva mīlestība. Mani bērniņi, tā ir mīlestība, kas ilgojas pievērst jūs taisnībai un patiesībai. Tā ir mīlestība, kas slāpst izglābt jūs no ilūzijām. Bet kā jūs, mani bērni? Jūsu sirdis paliek aizslēgtas, tās ir cietas, jūs neatbildat uz maniem aicinājumiem, jūsu sirdis nav patiesas. Ar mātišķu mīlestību es lūdzu par jums, tādēļ ka ilgojos, lai jūs visi augšāmceltos Manā Dēlā. Es pateicos jums. ”

“Ar manu Mātes sirdi es lūdzos, tādēļ ka gribu, lai jūs visi augšāmceltos Manā Dēlā. Es pateicos jums. ”

“Dārgie bērni, Kad ar mātes rūpēm es skatos jūsu sirdīs, tad redzu tajās sāpes un ciešanas, es saskatu aizvainotu pagātni un nepārtrauktu meklēšanu, es redzu Savus bērnus, kas vēlas būt laimīgi, bet nezin kā. Atveraties Tēvam. Tas ir ceļš uz laimi, tas ir ceļš, pa kuru es vēlos jūs vadīt. Dievs Tēvs nekad neatstās Savus bērnus vienus, īpaši sāpēs un izmisumā. Kad jūs to sapratīsiet un pieņemsiet, jūs kļūsiet laimīgi un jūsu meklējumi beigsies. Jūs mīlēsiet un pārstāsiet baidīties. Jūsu dzīve kļūs par cerību un patiesību, kas ir Mans Dēls. Pateicos jums! Es jūs lūdzu, lūdzieties par visiem, kurus mans Dēls ir izvēlējies. Nenosodiet jo jūs visi tiksiet tiesāti. ”

“Mīļie bērni! Atveriet savu sirdi un centieties sajust, cik ļoti es jūs mīlu un cik ļoti vēlos, lai jūs mīlētu manu Dēlu. Es vēlos, lai jūs arvien labāk Viņu iepazītu, tāpēc ka nav iespējams Viņu pazīt un nemīlēt, jo Viņš ir mīlestība. Mani bērni, es jūs pazīstu. Es pazīstu jūsu sāpes un ciešanas, jo es pati tās esmu piedzīvojusi. Es smejos kopā ar jums jūsu priekos un raudu kopā ar jums jūsu sāpēs. Es nekad jūs neatstāšu. Es vienmēr uzrunāšu jūs ar mātes maigumu. Bet man kā Mātei nepieciešamas jūsu atvērtās sirdis, lai jūs ar gudrību un vienkāršību izplatītu mana Dēla mīlestību. Man nepieciešams, lai jūs būtu atvērti un jūtīgi pret labo un žēlsirdību. Man nepieciešams, lai jūs būtu vienoti ar manu Dēlu, jo es vēlos, lai jūs būtu laimīgi un man palīdzētu man nest laimi visiem maniem bērniem. Mani apustuļi, jūs man esat nepieciešami, lai visiem darītu redzamu Dieva patiesību un lai tādējādi mana Sirds, kas ir izcietusi un šodien cieš tik daudz sāpju, varētu uzvarēt mīlestībā. Lūdzieties par savu ganu svētumu, lai mana Dēla vārdā viņi varētu darīt brīnumus, jo svētums dara brīnumus.Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Es jūs aicinu izplatīt ticību manā Dēlā – savu ticību. Mani bērni, jūs, Svētā Gara apgaismotie, mani apustuļi, nododiet to citiem – tiem, kas netic, kas nezina un kas nevēlas zināt. Un tāpēc jums daudz jālūdz mīlestības dāvana, jo mīlestība ir patiesas ticības zīme, un jūs būsiet manas mīlestības apustuļi. Mīlestība arvien no jauna atdzīvina Euharistijas sāpes un prieku, tā dara dzīvas mana Dēla ciešanas, ar kurām Viņš jums parādīja, ko nozīmē mīlēt bez mēra. Tā dara dzīvu prieku par to, ka Viņš jums ir atstājis savu Miesu un Asinis, lai jūs pabarotu ar Sevi un lai tādējādi būtu viens vesels ar jums. Ar maigumu raugoties uz jums, es izjūtu neierobežotu mīlestību, kas manī nostiprina vēlmi aizvest jūs pie stipras ticības. Stipra ticība sniegs jums prieku un laimi virs zemes un beigās – sastapšanos ar manu Dēlu. Tāda ir Viņa vēlēšanās. Tāpēc dzīvojiet no Viņa, dzīvojiet no mīlestības, dzīvojiet no gaismas, kas jūs vienmēr apgaismo Euharistijā. Es jūs lūdzu – daudz lūdzieties par saviem ganiem, lūdzieties, lai jums būtu arvien vairāk mīlestības pret viņiem, jo mans Dēls viņus jums ir devis, lai jūs barotu ar savu Miesu un mācītu mīlestību. Tāpēc arī jūs mīliet viņus. Bet atcerieties, mani bērni, mīlestība nozīmē paciest un dāvāt, taču nekad, it nekad – tiesāt. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Es vienmēr esmu ar jums, jo mans Dēls man jūs ir uzticējis. Un jums, mani bērni, es esmu nepieciešama, jūs mani meklējat, jūs nākat pie manis un iepriecināt manu mātes sirdi. Manī ir un vienmēr būs mīlestība pret jums – pret jums, kas ciešat un kas savas sāpes un ciešanas upurējat manam Dēlam un man. Mana mīlestība tiecas pēc visu manu bērnu mīlestības, un mani bērni tiecas pēc manas mīlestības. Jēzus tiecas pēc tā, lai, pateicoties mīlestībai, pastāvētu vienotība starp Debesīm un zemi, starp Debesu Tēvu un jums, mani bērni, Viņa Baznīcu. Tāpēc daudz jālūdzas, jālūdzas un jāmīl Baznīca, kurai jūs esat piederīgi. Tagad Baznīca cieš un ir nepieciešami apustuļi, kuri ar mīlošu vienotību, liecināšanu un dāvāšanu rādītu Dieva ceļus. Baznīcai nepieciešami apustuļi, kuri, ar sirdi izdzīvojot Euharistiju, veiktu lielus darbus. Tai nepieciešami jūs, mani mīlestības apustuļi. Mani bērni, Baznīca jau kopš tās pirmsākumiem ir vajāta un nodota, taču dienu no dienas tā auga. Tā ir neiznīcināma, jo mans Dēls tai devis sirdi – Euharistiju. Viņa augšāmcelšanās gaisma ir to apmirdzējusi un apmirdzēs. Tāpēc nebīstieties. Lūdzieties par saviem ganiem, lai viņiem ir spēks un mīlestība būt par pestīšanas tiltiem. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Es jūs esmu aicinājusi un no jauna aicinu iepazīt manu Dēlu, iepazīt patiesību. Es esmu ar jums un lūdzos, lai jums tas izdotos. Mani bērni, jums daudz jālūdzas, lai jums būtu arvien vairāk mīlestības un pacietības; lai jūs prastu nest upuri un būtu garā nabadzīgi. Ar Svētā Gara starpniecību mans Dēls ir vienmēr kopā ar jums. Viņa Baznīca piedzimst ikvienā sirdī, kas Viņu iepazīst. Lūdzieties, lai varat iepazīt manu Dēlu; lūdzieties, lai jūsu dvēsele būtu vienota ar Viņu. Lūgšana un mīlestība ir tās, kas piesaista citus un jūs dara par maniem apustuļiem. Es raugos uz jums ar mīlestību, ar mātes mīlestību. Es jūs pazīstu; es pazīstu jūsu sāpes un ciešanas, jo arī es esmu klusējot cietusi. Mana ticība man sniedza mīlestību un cerību. Es atkārtoju – mana Dēla augšāmcelšanās un manis uzņemšana Debesīs jums ir cerība un mīlestība. Tāpēc, mani bērni, lūdzieties, lai jūs iepazītu patiesību, lai jums būtu stipra ticība, kas vadīs jūsu sirdi un kas jūsu sāpes un ciešanas pratīs pārvērst par mīlestību un cerību. Paldies! ”

“Mīļie bērni! Lai jūsu sirds nav cieta, noslēgta, pilna baiļu! Ļaujiet manai mātes mīlestībai to apgaismot un piepildīt ar mīlestību un cerību, lai kā Māte es varētu remdēt jūsu sāpes, jo es tās pazīstu, es tās esmu izjutusi. Sāpes paceļ, un tās ir visizcilākā lūgšana. Mans Dēls īpaši mīl tos, kas cieš sāpes. Viņš mani atsūtīja tās remdēt un nest cerību. Paļaujieties uz Viņu. Es zinu, ka jums tas ir grūti, tāpēc ka redzat ap sevi aizvien vairāk tumsas. Mani bērni, tā ir jākliedē ar lūgšanu un mīlestību. Tas, kurš lūdzas un mīl, nebaidās, jo viņam ir cerība un žēlsirdīgā mīlestība, viņš redz gaismu un manu Dēlu. Jūs, savus apustuļus, es aicinu censties būt par žēlsirdīgās mīlestības un cerības paraugu. Arvien no jauna lūdziet, lai jums būtu vairāk mīlestības, jo žēlsirdīgā mīlestība nes gaismu, kas kliedē jebkādu tumsu, – tā nes manu Dēlu. Nebīstieties, jūs neesat vieni, es esmu kopā ar jums. Es jūs lūdzu: lūdzieties par saviem ganiem, lai viņiem ne mirkli netrūktu mīlestības un lai viņi ar mīlestību darbotos mana Dēla labā – darbotos ar Viņa starpniecību un Viņu pieminot. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Manai patiesajai, dzīvajai klātbūtnei jūsu vidū jūs jādara laimīgus, jo tā ir mana Dēla lielās mīlestības izpausme. Viņš mani sūta pie jums, lai mana mātes mīlestība jums sniegtu pārliecību; lai jūs saprastu, ka sāpes un prieks, ciešanas un mīlestība sekmē to, ka jūsu dvēseles dzīve ir intensīva; lai es no jauna jūs mudinātu godināt Jēzus Sirdi, ticības sirdi, Euharistiju. Dienu no dienas, gadsimtu pēc gadsimta mans Dēls dzīvs nāk jūsu vidū – Viņš atgriežas pie jums, lai gan nekad jūs nav atstājis. Kad kāds no jums, mani bērni, atgriežas pie Viņa, mana mātes sirds strauji sitas no prieka. Tāpēc, mani bērni, atgriezieties pie Euharistijas, pie mana Dēla. Ceļš pie mana Dēla ir grūts, atteikšanās pilns, bet beigās vienmēr ir gaisma. Es saprotu jūsu sāpes un ciešanas, un ar mātes mīlestību noslauku jums asaras. Paļaujieties uz manu Dēlu, jo Viņš jūsu labā izdarīs pat to, ko jūs neesat iedomājušies Viņam lūgt. Jums, mani bērni, jārūpējas tikai par savu dvēseli, jo tā ir vienīgais, kas jums pieder šajā pasaulē. Jūs to netīru vai tīru stādīsiet priekšā Debesu Tēvam. Atcerieties – ticība mana Dēla mīlestībai vienmēr tiek atalgota. Es jūs lūdzu īpaši aizlūgt par tiem, kurus mans Dēls ir aicinājis dzīvot, kā dzīvoja Viņš, un mīlēt savu ganāmpulku. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Saskaņā ar mana Dēla gribu un savu mātes mīlestību es nāku pie jums, mani bērni, bet īpaši pie tiem, kas nepazīst mana Dēla mīlestību. Es nāku pie jums, kas par mani domājat un mani piesaucat. Jums sniedzu savu mātes mīlestību un nesu sava Dēla svētību. Vai jums ir tīra un atvērta sirds, un vai jūs saskatāt dāvanas, manas klātbūtnes un mīlestības zīmes? Mani bērni, savā šīszemes dzīvē iedvesmojieties no mana piemēra. Mana dzīve bija sāpes, klusums un neierobežota ticība un paļāvība uz Debesu Tēvu. Nekas nav nejauši: ne sāpes, ne prieks, ne ciešanas, ne mīlestība. Tās visas ir žēlastības, kuras mans Dēls jums dāvā un kuras jūs ved uz mūžīgo dzīvi. Mans Dēls lūdz, lai jūs mīlat un lūdzaties Viņā. Mīlēt un lūgties Viņā – tas nozīmē (gribu jūs kā māte pamācīt) lūgties savas dvēseles klusumā, nevis tikai izsacīt lūgšanu ar savām lūpām. Tas ir arī katrs pats mazākais skaistais žests, kas darīts mana Dēla vārdā, tā ir pacietība, žēlsirdība, sāpju un upuru pieņemšana citu labad. Mani bērni, mans Dēls raugās uz jums. Lūdzieties, lai arī jūs varētu skatīt Viņa Vaigu un lai tas jums tiktu atklāts. Mani bērni, es jums atklāju vienīgo un īsto patiesību. Lūdzieties, lai to saprastu, lai spētu izplatīt mīlestību un cerību un lai spētu būt manas mīlestības apustuļi. Īpašā veidā mana mātes Sirds mīl ganus. Aizlūdziet par viņu svētītajām rokām. Paldies jums! ”

“Dārgie bērni! Mana Mātes vēlēšanās – lai jūsu sirdis būtu piepildītas ar mieru, un dvēseles būtu tīras, lai Mana Dēla klātbūtnē jūs varētu redzēt Viņa Seju. Jo, Mani bērni, kā māte Es zinu, ka jūs alkstat pēc mierinājuma, cerības un aizsardzības. Jūs, Mani bērni, apzināti vai neapzināti meklējat Manu Dēlu. Un Es, kad dzīvoju uz zemes, priecājos, cietu un pacietīgi panesu sāpes, kamēr Mans Dēls visā savā godībā neatbrīvoja Mani no tām. Un tāpēc Es saku Manam Dēlam: Vienmēr palīdzi viņiem! Jūs, Mani bērni, ar savu patieso mīlestību apgaismojiet savtības tumsību, kas aizvien vairāk aptver Manus bērnus. Esiet dāsni. Lai jūsu rokas, un sirdis vienmēr būtu atvērtas. Nebaidieties. Atdodieties Manam Dēlam ar uzticību un cerību. Skatoties uz Viņu, dzīvojiet dzīvi ar mīlestību. Mīlēt nozīmē atdot sevi, visu paciest un nekad tiesāt. Mīlēt nozīmē dzīvot Mana Dēla vārdiem. Mani bērni, kā Māte Es jums saku: tikai patiesa mīlestība ved uz mūžīgo laimi. Paldies! ”

“Mīļie bērni! Kurš gan labāk par mani jums varētu pastāstīt par mana Dēla mīlestību un ciešanām? Es dzīvoju kopā ar Viņu; es cietu kopā ar Viņu. Dzīvojot šīszemes dzīvi, es cietu sāpes, jo biju māte. Mans Dēls mīlēja Debesu Tēva – patiesā Dieva – domas un darbus. Un, kā Viņš man to sacīja, Viņš bija nācis jūs atpestīt. Es ar mīlestību apslēpu savas ciešanas, bet jums, mani bērni, ir daudz jautājumu. Jūs nesaprotat ciešanas. Nesaprotat, ka ar Dieva mīlestības palīdzību jums ciešanas jāpieņem un jāiztur. Ikviena cilvēciska būtne tās vairāk vai mazāk piedzīvos. Bet tad, ja tās uztver ar mieru dvēselē un atrodoties žēlastības stāvoklī, pastāv cerība; tas ir mans Dēls, Dievs, dzimis no Dieva. Viņa vārdi ir mūžīgās dzīves sēkla, kas, iesēta labās dvēselēs, nes daudz augļu. Mans Dēls cieta, jo uzņēmās jūsu grēkus. Tāpēc jūs, mani bērni, manas mīlestības apustuļi, jūs, kas ciešat, ziniet, ka jūsu ciešanas kļūs gaisma un godība. Mani bērni, kad jūs ciešat sāpes, kad jūs piemeklē ciešanas, jūsos ienāk Debesis, un jūs visiem, kas ir jums līdzās, sniedzat nedaudz Debesu un daudz cerības. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Es runāju ar jums kā māte – mani vārdi ir vienkārši, bet pilni ar lielu mīlestību un rūpēm par saviem bērniem, kurus Dēls man uzticējis. Un mans Dēls, kas kopš mūžības ir klātesošs, saka jums dzīvības vārdus un sēj mīlestību atvērtās sirdīs. Tāpēc es lūdzu jūs, manas mīlestības apustuļi, lai jums ir atvērta sirds, kas vienmēr gatava žēlsirdībai un piedošanai. Saskaņā ar mana Dēla gribu vienmēr piedodiet saviem tuvākajiem, jo tā jūsos būs miers. Mani bērni, rūpējieties par savu dvēseli, jo tā ir vienīgā, kas jums pieder. Jūs aizmirstat, cik svarīga ir ģimene. Ģimene nedrīkst būt vieta, kur valda ciešanas un sāpes, tajā jāvalda sapratnei un maigumam. Ģimenes, kas cenšas dzīvot saskaņā ar mana Dēla gribu, dzīvo savstarpējā mīlestībā. Mans Dēls, kad vēl bija mazs, man teica, ka visi cilvēki ir Viņa brāļi. Tāpēc atcerieties, manas mīlestības apustuļi, ka visi cilvēki, kurus jūs sastopat, jums ir ģimene – brāļi saskaņā ar mana Dēla teikto. Mani bērni, nešķiediet laiku, domājot un raizējoties par nākotni. Lai jūsu vienīgās rūpes ir – kā labi nodzīvot ik mirkli saskaņā ar mana Dēla gribu. Lūk, te jums būs miers. Mani bērni, nekad neaizmirstiet lūgties par saviem ganiem. Lūdzieties, lai viņi spēj pieņemt visus cilvēkus kā savus bērnus un lai saskaņā ar mana Dēla gribu viņi tiem būtu garīgie tēvi. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Mana zemes dzīve bija vienkārša. Es mīlēju un priecājos par mazām lietām. Es mīlēju dzīvību – dāvanu no Dieva – kaut arī sāpes un ciešanas pārdūra Manu sirdi. Mani bērni, Man bija ticības spēks un neierobežota uzticība Dieva mīlestībai. Visi tie, kuriem ir ticības spēks, ir stiprāki. Ticība liek dzīvot saskaņā ar labo, un tad Dieva mīlestības gaisma vienmēr atnāk īstajā laikā. Tas ir spēks, kas uztur sāpēs un ciešanās. Mani bērni, lūdzieties par ticības spēku, uzticieties Debesu Tēvam un nebaidieties. Ziniet, ka neviena radība, kas pieder Dievam, netiks zaudēta, bet dzīvos mūžīgi. Katrai sāpei pienāk gals, un pēc tam sākas dzīve brīvībā tur, kur sanāk visi Mani bērni – kur viss atgriežas. Mani bērni, jūsu cīņa ir grūta. Tā būs vēl grūtāka, bet jūs sekojiet Manam piemēram. Lūdzieties par ticības spēku; uzticieties Debesu Tēva mīlestībai. Es esmu ar jums, es jums atklājos, Es jūs iedrošinu. Ar bezgalīgu mātišķu mīlestību Es samīļoju jūsu dvēseles. Pateicos jums! ”