Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'noskumusi'

“Dārgie bērni! Šodien es ilgojos jums pasacīt, ka daudzas reizes esat iepriecinājuši mani ar savām lūgšanām, bet vēl tomēr ir daudz tādu cilvēku, arī šajā pašā draudzē, kuri nelūdzas, un tādēļ mana sirds ir noskumusi. Tādēļ lūdzieties, lai es varētu aiznest visas jūsu lūgšanas un visus jūsu upurus Kungam. Pateicos, ka jūs atbildat uz maniem aicinājumiem. ”

“Dārgie bērni! Šodien ir tā diena, kurā es dodu vēstījumus draudzei, bet ne visa draudze pieņem manus vēstījumus un ne visi tos grib īstenot dzīvē. Es esmu noskumusi un ilgojos, lai jūs, dārgie bērni, mani klausītu un pārdzīvotu savā sirdī šos vēstījumus. Katrai ģimenei ir nepieciešams lūgties kopīgi un lasīt Svētos Rakstus. Pateicos, ka jūs uzklausāt manus aicinājumus. ”

“Dārgie bērni! Šodien es esmu laimīga, kaut gan mana sirds vēl ir mazliet noskumusi visu to dēļ, kuri bija aizsākuši manis norādīto ceļu, bet pēc tam atkāpās no tā. Mana klātbūtne šeit ir tādēļ, lai es vadītu jūs jaunā ceļā, pestīšanas ceļā. Tādēļ aicinu jūs ik dienas uz atgriešanos. Bet ja jūs nelūdzaties, jūs nevarat sacīt, ka atgriežaties pie Dieva. Es lūdzos par jums un aizbildinu Dieva priekšā, lūdzot jums mieru; mieru jūsu sirdī un jūsu apkaimē, lai pats Dievs ir jūsu miers. Pateicos, ka atbildat manam aicinājumam. ”

“Dārgie bērni! Mana atnākšana pie jums, bērniņi mani, ir Dieva mīlestības izpausme. Dievs mani sūtīja, lai es jūs vestu un darītu jums redzamu patieso ceļu. Neaizveriet acis patiesības priekšā, bērniņi mani. Jūs laiks ir īss. Neatļaujiet ļaunumam(netikumiem) valdīt jūsos. Ceļš, kurā es jūs ilgojos nest, ir miera un mīlestības ceļš, tas ir ceļš, kurā Es atdodu jūs savam Dēlam, jūsu Dievam. Atdodiet man jūsu sirdis, lai es jūs varētu darīt par saviem apustuļiem, tā kā mans Dēls sūtīja savus apustuļus, lai jūs būtu miera un mīlestības apustuļi. Es jums pateicos. ”

“Jūsu lūgšanās neaizmirstiet jūsu priesterus. Dievmāte bija nopietna, bez emocijām, nedz laimīga, nedz noskumusi. ”

“Dārgie bērni! Šajā svētajā Dieva žēlastības un Dieva mīlestības pilnajā laikā, kad Viņš mani sūta pie jums, es jūs lūdzu, nenocietiniet savas sirdis. Gavēnis un lūgšana lai ir jūsu ieroči, lai jūs iepazītu Jēzu un tuvotos Viņam, Manam Dēlam. Sekojiet man, manam mirdzošajam paraugam, es jums palīdzēšu, es būšu jums tuvu, es jums pateicos. ”

“Dārgie bērni! Kad es šobrīd ieskatos jūsu sirdīs, Mana sirds piepildās ar sāpēm un skumjām. Mīļie bērniņi, apstājieties uz mirkli un ielūkojieties savās sirdīs. Un pajautājiet sev, vai Manam Dēlam – jūsu Dievam – patiesi jūs esat atvēlējuši pirmo vietu savās sirdīs? Vai Viņa bauslības jūs patiesi esat pieņēmuši kā savas dzīves mērauklu? Lai no jauna es atkal vēršu jūsu uzmanību, ka bez ticības nav iespējams būt tuviem Dievam. Dieva vārdi ir jūsu pestīšanas gaisma un gaisma jūsu veselajam saprātam. ”

“Mīļie bērni! Kad es skatos uz jums, mana sirds sažņaudzas no sāpēm. Kur jūs ejiet mani bērni? Vai jūs esat tik dziļi iegrimuši grēkā, ka vairs nevarat apstāties un grēku sevī attaisnojiet un ar to dzīvojiet? Nokrītiet ceļos pie krusta un skatieties uz Manu Dēlu. Viņš uzvarēja grēku un nomira, lai jūs dzīvotu. Atļaujiet jums palīdzēt, lai jūs nemirtu, bet dzīvotu ar Manu Dēlu mūžīgi. Pateicos. ”

“Mīļie bērni! Svētais Gars, ko sūtīja Debesu Tēvs, mani darīja par māti, Jēzus māti, un tajā pašā laikā arī jūsu Māti. Tāpēc es nāku pie jums, lai jūs uzklausītu, lai atvērtu jums savas mātes rokas, dāvātu jums savu Sirdi un jūs aicinātu palikt kopā ar mani, jo no krusta augstumiem mans Dēls jūs uzticēja man. Diemžēl daudzi mani bērni nav iepazinuši mana Dēla mīlestību, daudzi Viņu nevēlas iepazīt. Ak, mani bērni, cik daudz ļauna nodara tie, kam jāredz vai jāizskaidro, lai ticētu. Tāpēc jūs, mani bērni, mani apustuļi, savas sirds klusumā ieklausieties mana Dēla balsī, lai jūsu sirds kļūtu par Viņa mājvietu un nebūtu drūma un noskumusi, bet mana Dēla gaismas apgaismota. Cerību meklējiet ar ticību, jo ticība ir dvēseles dzīve. Es jūs no jauna aicinu: lūdzieties! Lūdzieties, lai dzīvotu savu ticību pazemībā, dvēseles mierā un gaismas apmirdzēti. Mani bērni, necentieties visu nekavējoties saprast, jo arī es visu nesapratu, bet es mīlēju un ticēju dievišķajiem vārdiem, kurus man teica mans Dēls, kas bija atpestīšanas pirmā gaisma un sākums. Manas mīlestības apustuļi – jūs, kas lūdzaties, sevi upurējat, mīlat un netiesājat, – ejiet un izplatiet patiesību, mana Dēla vārdus, Evaņģēliju, jo jūs esat dzīvs Evaņģēlijs; jūs esat mana Dēla gaismas stari. Mēs – mans Dēls un es – vienmēr būsim kopā ar jums, jūs iedrošināsim un pārbaudīsim. Mani bērni, vienmēr lūdziet svētību tiem un tikai tiem, kuru rokas svētījis mans Dēls, – saviem ganiem. Paldies jums! ”