Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'nevēlas'

“Dārgie bērni! Arī šodien aicinu jūs, lai ar īpašu mīlestību jūs dzīvotu un sekotu savas Debesu Mātes aicinājumiem. Dārgie bērni, Dievs nevēlas, lai jūs būtu remdeni un neizlēmīgi, bet lai jūs būtu konsekventi un pilnīgi sevi atdevuši Dievam. Jūs zināt, cik ļoti jūs mīlu, kā mana sirds sadeg mīlestībā uz jums, tādēļ, dārgie bērni, arī jūs pieņemiet savā sirdī lēmumu dzīvot mīlestībā, lai arī jūs it kā sadegtu un no dienas dienā spētu vēl pilnīgāk iepazīt Dieva mīlestību. Dārgie bērni, šodien atkal no jauna pieņemiet savā sirdī lēmumu dzīvot saskaņā ar Dieva mīlestības baušļiem. Lai mīlestība valda visās dvēselēs, bet tikai nevis cilvēciskā mīlestība, bet gan Dievišķa mīlestība. Es pateicos, ka jūs uzklausāt manus aicinājumus. ”

“Dārgie bērni, šodien es aicinu, lai jūsu lūgšana kļūtu par sirds lūgšanu, lai katrs no jums atrod laiku lūgšanai, tādēļ, ka lūgšanā jūs atklāsiet Dievu. Es negribu, ka jūs daudz runātu par lūgšanu, bet vajag tikai lūgties, lai katra jūsu diena tiek piepildīta ar pateicības lūgšanu; pateicībā Dievam par jūsu dzīvību, par visu to, ar ko sastopaties šajā pasaulē. Dievs nevēlas, lai jūs savu dzīvi izniekotu ar runāšanu, bet Dievs vēlas, lai jūs slavētu Viņu ar darbiem. Jūsu Debesu Māte ir kopā ar jums, un es pateicos Dievam par katru mirkli, kuru man iespējams būt kopā ar jums. Es pateicos, ka uzklausāt savas Debesu Mātes aicinājumu. ”

“Dārgie bērni! Šodien Es jūs aicinu lūgties un gavēt manos nodomos, jo Sātans vēlas iznīcināt manu plānu. Es iesāku šeit ar šo draudzi un Es aicināju visu pasauli. Daudzi atbildēja, bet ir milzīgs daudzums to, kuri nevēlas dzirdēt un pieņemt manu aicinājumu. Tāpēc jūs, kuri esat izteikuši „Jā”, esat spēcīgi un izlēmīgi. Pateicos, ka atbildējāt manam aicinājumam. ”

“Mīļie bērni! Es jūs aicinu izplatīt ticību manā Dēlā – savu ticību. Mani bērni, jūs, Svētā Gara apgaismotie, mani apustuļi, nododiet to citiem – tiem, kas netic, kas nezina un kas nevēlas zināt. Un tāpēc jums daudz jālūdz mīlestības dāvana, jo mīlestība ir patiesas ticības zīme, un jūs būsiet manas mīlestības apustuļi. Mīlestība arvien no jauna atdzīvina Euharistijas sāpes un prieku, tā dara dzīvas mana Dēla ciešanas, ar kurām Viņš jums parādīja, ko nozīmē mīlēt bez mēra. Tā dara dzīvu prieku par to, ka Viņš jums ir atstājis savu Miesu un Asinis, lai jūs pabarotu ar Sevi un lai tādējādi būtu viens vesels ar jums. Ar maigumu raugoties uz jums, es izjūtu neierobežotu mīlestību, kas manī nostiprina vēlmi aizvest jūs pie stipras ticības. Stipra ticība sniegs jums prieku un laimi virs zemes un beigās – sastapšanos ar manu Dēlu. Tāda ir Viņa vēlēšanās. Tāpēc dzīvojiet no Viņa, dzīvojiet no mīlestības, dzīvojiet no gaismas, kas jūs vienmēr apgaismo Euharistijā. Es jūs lūdzu – daudz lūdzieties par saviem ganiem, lūdzieties, lai jums būtu arvien vairāk mīlestības pret viņiem, jo mans Dēls viņus jums ir devis, lai jūs barotu ar savu Miesu un mācītu mīlestību. Tāpēc arī jūs mīliet viņus. Bet atcerieties, mani bērni, mīlestība nozīmē paciest un dāvāt, taču nekad, it nekad – tiesāt. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Tas, ka nāku pie jums, ir dāvana, kuru Debesu Tēvs jums sniedz. Pateicoties Viņa mīlestībai, es nāku jums palīdzēt atrast ceļu, kas ved uz patiesību, ceļu pie mana Dēla. Es nāku jums apliecināt patiesību. Es vēlos jums atgādināt mana Dēla vārdus. Viņš sacīja pestīšanas vārdus visai pasaulei, mīlestības vārdus ikvienam – tās mīlestības, kuru Viņš pierādīja ar savu upuri. Taču vēl šodien daudzi mani bērni Viņu nepazīst, nevēlas Viņu pazīt, ir vienaldzīgi. Šīs vienaldzības dēļ mana sirds ļoti cieš. Mans Dēls vienmēr bija Tēvā. Piedzimstot šajā pasaulē, Viņš ienesa dievišķo un no manis saņēma cilvēcisko. Līdz ar Viņu Vārds ienāca mūsu vidū. Līdz ar Viņu pasaulē ienāca gaisma, kas iespiežas sirdīs, tās apgaismo un piepilda ar mīlestību un mierinājumu. Mani bērni, visi, kas mīl manu Dēlu, var Viņu redzēt, jo Viņa vaigs kļūst redzams, pateicoties tām dvēselēm, kuras ir pilnas ar mīlestību pret Viņu. Tāpēc, mani bērni, mani apustuļi, ieklausieties manī. Atstājiet tukšību un egosimu. Nedzīvojiet tikai tam, kas ir pasaulīgs un materiāls. Mīliet manu Dēlu un dariet, lai citi var skatīt Viņa vaigu, pateicoties jūsu mīlestībai pret Viņu. Es jums palīdzēšu Viņu arvien vairāk iepazīt. Es jums stāstīšu par Viņu. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Kā Baznīcas Māte, kā jūsu Māte es smaidu, raugoties uz jums, kā jūs nākat pie manis, kā jūs pulcējaties ap mani, kā jūs mani meklējat. Manas parādīšanās jūsu vidū ir pierādījums tam, cik ļoti Debesis jūs mīl. Tās jums norāda ceļu uz mūžīgo dzīvi, uz pestīšanu. Mani apustuļi, jūs, kas cenšaties iemantot skaidru sirdi un tajā – manu Dēlu, esat uz pareizā ceļa. Jūs, kas meklējat manu Dēlu, meklējat labu ceļu. Viņš ir atstājis daudz savas mīlestības zīmju. Viņš ir atstājis cerību. Viņu ir viegli atrast, ja esat gatavi uz upuri un gandarīšanu, ja jums ir pacietība, žēlsirdība un mīlestība pret saviem tuvākajiem. Daudzi mani bērni neredz un nedzird, jo to nevēlas. Viņi nepieņem manus vārdus un darbus, taču ar manu starpniecību mans Dēls uzrunā ikvienu. Viņa Gars visus manus bērnus apgaismo Debesu Tēva gaismā, Debesu un zemes vienotībā, savstarpējā mīlestībā, jo mīlestība sauc pēc mīlestības un nodrošina to, darbi ir svarīgāki par vārdiem. Tāpēc, mani apustuļi, lūdzieties par savu Baznīcu, mīliet to un dariet mīlestības darbus. Lai cik tā būtu nodota vai ievainota, tā ir šeit, jo tā ir no Debesu Tēva. Lūdzieties par saviem ganiem, lai viņos jūs redzētu to, cik liela ir mana Dēla mīlestība. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Svētais Gars, ko sūtīja Debesu Tēvs, mani darīja par māti, Jēzus māti, un tajā pašā laikā arī jūsu Māti. Tāpēc es nāku pie jums, lai jūs uzklausītu, lai atvērtu jums savas mātes rokas, dāvātu jums savu Sirdi un jūs aicinātu palikt kopā ar mani, jo no krusta augstumiem mans Dēls jūs uzticēja man. Diemžēl daudzi mani bērni nav iepazinuši mana Dēla mīlestību, daudzi Viņu nevēlas iepazīt. Ak, mani bērni, cik daudz ļauna nodara tie, kam jāredz vai jāizskaidro, lai ticētu. Tāpēc jūs, mani bērni, mani apustuļi, savas sirds klusumā ieklausieties mana Dēla balsī, lai jūsu sirds kļūtu par Viņa mājvietu un nebūtu drūma un noskumusi, bet mana Dēla gaismas apgaismota. Cerību meklējiet ar ticību, jo ticība ir dvēseles dzīve. Es jūs no jauna aicinu: lūdzieties! Lūdzieties, lai dzīvotu savu ticību pazemībā, dvēseles mierā un gaismas apmirdzēti. Mani bērni, necentieties visu nekavējoties saprast, jo arī es visu nesapratu, bet es mīlēju un ticēju dievišķajiem vārdiem, kurus man teica mans Dēls, kas bija atpestīšanas pirmā gaisma un sākums. Manas mīlestības apustuļi – jūs, kas lūdzaties, sevi upurējat, mīlat un netiesājat, – ejiet un izplatiet patiesību, mana Dēla vārdus, Evaņģēliju, jo jūs esat dzīvs Evaņģēlijs; jūs esat mana Dēla gaismas stari. Mēs – mans Dēls un es – vienmēr būsim kopā ar jums, jūs iedrošināsim un pārbaudīsim. Mani bērni, vienmēr lūdziet svētību tiem un tikai tiem, kuru rokas svētījis mans Dēls, – saviem ganiem. Paldies jums! ”