Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'mīlēju'

“Mīļie bērni! Šodien ar Mātes sirdi es aicinu, lai jūs iemācītos piedot, pilnīgi un bez nosacījumiem. Jūs paciešat netaisnību, nodevību un vajāšanas, bet tieši pateicoties tam jūs kļūstat Dievam tuvāki un mīļāki. Mani bērniņi, lūdziet mīlestības dāvanu, jo tikai mīlestība visu piedod, kā mans Dēls ir jums piedevis - sekojiet Viņam. Es esmu jūsu vidū, un lūdzos par jums, lai jūs, atnākot sava Debesu Tēva priekšā, varētu sacīt: "Te es esmu, Tēvs, es sekoju Tavam Dēlam, mīlēju visus un no visas sirds visiem piedevu, tādēļ ka es ticēju Tavai taisnīgajai tiesai, un paļāvos uz Tevi. Pateicos! ”

“Mīļie bērni! Svētais Gars, ko sūtīja Debesu Tēvs, mani darīja par māti, Jēzus māti, un tajā pašā laikā arī jūsu Māti. Tāpēc es nāku pie jums, lai jūs uzklausītu, lai atvērtu jums savas mātes rokas, dāvātu jums savu Sirdi un jūs aicinātu palikt kopā ar mani, jo no krusta augstumiem mans Dēls jūs uzticēja man. Diemžēl daudzi mani bērni nav iepazinuši mana Dēla mīlestību, daudzi Viņu nevēlas iepazīt. Ak, mani bērni, cik daudz ļauna nodara tie, kam jāredz vai jāizskaidro, lai ticētu. Tāpēc jūs, mani bērni, mani apustuļi, savas sirds klusumā ieklausieties mana Dēla balsī, lai jūsu sirds kļūtu par Viņa mājvietu un nebūtu drūma un noskumusi, bet mana Dēla gaismas apgaismota. Cerību meklējiet ar ticību, jo ticība ir dvēseles dzīve. Es jūs no jauna aicinu: lūdzieties! Lūdzieties, lai dzīvotu savu ticību pazemībā, dvēseles mierā un gaismas apmirdzēti. Mani bērni, necentieties visu nekavējoties saprast, jo arī es visu nesapratu, bet es mīlēju un ticēju dievišķajiem vārdiem, kurus man teica mans Dēls, kas bija atpestīšanas pirmā gaisma un sākums. Manas mīlestības apustuļi – jūs, kas lūdzaties, sevi upurējat, mīlat un netiesājat, – ejiet un izplatiet patiesību, mana Dēla vārdus, Evaņģēliju, jo jūs esat dzīvs Evaņģēlijs; jūs esat mana Dēla gaismas stari. Mēs – mans Dēls un es – vienmēr būsim kopā ar jums, jūs iedrošināsim un pārbaudīsim. Mani bērni, vienmēr lūdziet svētību tiem un tikai tiem, kuru rokas svētījis mans Dēls, – saviem ganiem. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Mana zemes dzīve bija vienkārša. Es mīlēju un priecājos par mazām lietām. Es mīlēju dzīvību – dāvanu no Dieva – kaut arī sāpes un ciešanas pārdūra Manu sirdi. Mani bērni, Man bija ticības spēks un neierobežota uzticība Dieva mīlestībai. Visi tie, kuriem ir ticības spēks, ir stiprāki. Ticība liek dzīvot saskaņā ar labo, un tad Dieva mīlestības gaisma vienmēr atnāk īstajā laikā. Tas ir spēks, kas uztur sāpēs un ciešanās. Mani bērni, lūdzieties par ticības spēku, uzticieties Debesu Tēvam un nebaidieties. Ziniet, ka neviena radība, kas pieder Dievam, netiks zaudēta, bet dzīvos mūžīgi. Katrai sāpei pienāk gals, un pēc tam sākas dzīve brīvībā tur, kur sanāk visi Mani bērni – kur viss atgriežas. Mani bērni, jūsu cīņa ir grūta. Tā būs vēl grūtāka, bet jūs sekojiet Manam piemēram. Lūdzieties par ticības spēku; uzticieties Debesu Tēva mīlestībai. Es esmu ar jums, es jums atklājos, Es jūs iedrošinu. Ar bezgalīgu mātišķu mīlestību Es samīļoju jūsu dvēseles. Pateicos jums! ”