Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'lūdzaties'

“Dārgie bērni! Ar Mātišķu mīlestību nāku pie jums palīdzēt, lai jums būtu vairāk mīlestības, tas nozīmē – vairāk ticības. Es nāku palīdzēt jums dzīvot ar Mana Dēla mīlestības vārdiem, lai pasaule kļūtu citāda, Tāpēc Es vācu jūs pie Sevis, Mani mīlestības apustuļi. Skatāties uz Mani ar sirdi. Runājiet ar Mani kā ar Mammu par savām sāpēm, ciešanām, saviem priekiem. Lūdzaties, lai Es lūgtu Savu Dēlu par jums. Mans Dēls ir žēlsirdīgs un taisnīgs. Mana Mātes Sirds vēlas, lai arī jūs būtu tādi paši. Mana Mātes Sirds grib, lai jūs, Mani mīlestības apustuļi, ar savu dzīvi stāstītu par Manu Dēlu un Mani visiem apkārtējiem, lai pasaule kļūtu citāda, lai atgrieztos vienkāršība un tīrība, lai atgrieztos ticība un cerība. Tāpēc, Mani bērni, lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties ar sirdi, lūdzieties ar mīlestību, lūdzieties ar labiem darbiem. Lūdzieties, lai visi iepazītu Manu Dēlu, lai pasaule izmainītos un izglābtos. Ar mīlestību izdzīvojiet Mana Dēla vārdus. Netiesājiet, bet mīliet viens otru, lai Mana Sirds varētu uzvarēt. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Es vēršos pie jums kā jūsu Māte, taisnīgo Māte, kā to Māte, kuri mīl un cieš, kā to Māte, kuri ir svēti. Mani bērni, arī jūs varat kļūt svēti – tas atkarīgs no jums. Svēti ir tie, kas neizmērojami mīl Debesu Tēvu, tie, kuri Viņu mīl vairāk par visu. Tāpēc, mani bērni, centieties kļūt arvien labāki. Ja jūs cenšaties būt labi, jūs varat būt svēti, pat ja nedomājat, ka tādi esat. Ja domājat, ka esat labi, tad neesat pazemīgi un iedomība jūs attālina no svētuma. Šajā nemierīgajā pasaulē, kas pilna draudu, jūsu rokām, manas mīlestības apustuļi, jābūt izplestām lūgšanā un žēlsirdībā.

Bet man, mani bērni, sniedziet Rožukroņa dāvanu, rozes, kuras es tik ļoti mīlu. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, kuras raidāt no sirds, nevis izsakāt tikai ar lūpām. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, ticības un mīlestības izpausmes. Kad mans Dēls bija maziņš, Viņš man teica, ka man būs neskaitāmi daudz bērnu un ka viņi man sniegs daudz rožu. Es Viņu nesapratu. Tagad zinu, ka jūs esat tie bērni, kas man sniedz rozes, kad vairāk par visu mīlat manu Dēlu, kad lūdzaties no sirds un palīdzat visnabadzīgākajiem. Tās ir manas rozes. Pateicoties ticībai, dzīvē viss tiek darīts ar mīlestību, ticībai ir sveša iedomība, un tā vienmēr ir gatava piedot, nekad netiesā, vienmēr cenšas saprast savu brāli. Tāpēc, manas mīlestības apustuļi, aizlūdziet par tiem, kas neprot mīlēt, par tiem, kuri jūs nemīl, par tiem, kuri jums darījuši ļaunu, un par tiem, kas nav iepazinuši mana Dēla mīlestību. Mani bērni, es jums to lūdzu tāpēc, lai jūs atcerētos, – lūgties nozīmē mīlēt un piedot. Paldies jums! ”