Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'kuras'

“Mīļie bērni! Šajā nemierīgajā laikā es jūs aicinu vairāk paļauties uz Dievu, kas ir jūsu Tēvs Debesīs un kas mani sūtījis jūs vest pie Viņa. Bet jūs atveriet sirdis dāvanām, kuras Viņš vēlas jums sniegt, un sirds klusumā pielūdziet manu Dēlu Jēzu, kas ir atdevis savu dzīvību, lai jūs dzīvotu mūžībā, kur Viņš vēlas jūs aizvest. Lai jūsu cerība ir sastapšanās ar Visaugsto ikdienas dzīvē prieks. Tāpēc es jūs aicinu: nepameties novārtā lūgšanu, jo lūgšana dara brīnumus. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu! ”

“Mīļie bērni! Es jūs aicinu – esiet drosmīgi un nepadodieties, jo labais, pat visniecīgākais, pat visniecīgākā mīlestības zīme, uzvar ļauno, kas kļūst aizvien pamanāmāks. Mani bērni, paklausiet man, lai labais uzvarētu un lai jūs iepazītu mana Dēla mīlestību. Tā ir vislielākā laime – jūs apņem mana Dēla rokas, Viņš, kas mīl dvēseles, Viņš, kas sevi ir upurējis par jums un arvien no jauna sevi upurē Euharistijā, Viņš, kam ir mūžīgās dzīves vārdi. Iepazīt Viņa mīlestību, sekot Viņa pēdās nozīmē iemantot garīgo bagātību. Tā ir bagātība, kas piepilda ar labām emocijām un ļauj it visur saskatīt mīlestību un labo. Manas mīlestības apustuļi, mani bērni, esiet kā saules stari, kas ar mana Dēla mīlestības kvēli sasilda visus, kuri ir līdzās. Mani bērni, pasaulei ir nepieciešami mīlestības apustuļi, pasaulei nepieciešams daudz lūgšanu, taču tādu lūgšanu, kuras plūst no sirds un dvēseles, ne tikai lūpām. Mani bērni, tiecieties pēc svētuma, taču ar pazemību – ar pazemību, kas dotu iespēju manam Dēlam ar jūsu starpniecību paveikt to, ko Viņš vēlas. Mani bērni, jūsu lūgšanas, jūsu domas un darbi – tas viss jums atver vai aizver Debesu valstības vārtus. Mans Dēls jums ir parādījis ceļu un devis cerību, bet es jūs mierinu un iedrošinu, jo es, mani bērni, piedzīvoju ciešanas, bet man bija ticība un cerība. Tagad esmu atalgota ar dzīvi mana Dēla valstībā. Tāpēc paklausiet man – esiet drosmīgi un nepadodieties! Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Kad jūs ar tīru un atvērtu sirdi nākat pie manis kā Mātes, ziniet, ka es jūs uzklausu, iedrošinu un jo īpaši aizbilstu par jums savam Dēlam. Es zinu, ka jūs vēlaties iemantot stipru ticība un to apliecināt pareizā veidā. Tas, ko jums lūdz mans Dēls, ir patiesa, nelokāma un dziļa ticība – jebkurš tās apliecināšanas veids ir pareizs. Ticība ir skaists noslēpums, kas tiek glabāts sirdī. Tas ir starp Debesu Tēvu un visiem Viņa bērniem, un to pazīst no augļiem un mīlestības, kas tiem ir pret visām Dieva radībām. Manas mīlestības apustuļi, mani bērni, paļaujieties uz manu Dēlu! Palīdziet visiem maniem bērniem iepazīt Viņa mīlestību. Jūs esat mana cerība – jūs, kas cenšaties patiesi mīlēt manu Dēlu. Mīlestības vārdā, jūsu pestīšanas pēc Debesu Tēva gribas un manā Dēlā dēļ es esmu šeit, jūsu vidū. Manas mīlestības apustuļi, lai, jums lūdzoties un nesot upurus, jūsu sirdi apgaismo mana Dēla mīlestība un gaisma. Lai šī gaisma un mīlestība apgaismo visus tos, kurus jūs sastopat, un ved viņus atpakaļ pie mana Dēla. Es esmu kopā ar jums. Īpašā veidā esmu līdzās jūsu ganiem. Ar savu mātišķo mīlestību es viņus apgaismoju un iedrošinu, lai ar rokām, kuras svētījis mans Dēls, viņi svētītu visu pasauli. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Es jūs aicinu – esiet drosmīgi un nepadodieties, jo labais, pat visniecīgākais, pat visniecīgākā mīlestības zīme, uzvar ļauno, kas kļūst aizvien pamanāmāks.

Mani bērni, paklausiet man, lai labais uzvarētu un lai jūs iepazītu mana Dēla mīlestību. Tā ir vislielākā laime – jūs apņem mana Dēla rokas, Viņš, kas mīl dvēseles, Viņš, kas sevi ir upurējis par jums un arvien no jauna sevi upurē Euharistijā, Viņš, kam ir mūžīgās dzīves vārdi. Iepazīt Viņa mīlestību, sekot Viņa pēdās nozīmē iemantot garīgo bagātību. Tā ir bagātība, kas piepilda ar labām emocijām un ļauj it visur saskatīt mīlestību un labo.

Manas mīlestības apustuļi, mani bērni, esiet kā saules stari, kas ar mana Dēla mīlestības kvēli sasilda visus, kuri ir līdzās. Mani bērni, pasaulei ir nepieciešami mīlestības apustuļi, pasaulei nepieciešams daudz lūgšanu, taču tādu lūgšanu, kuras plūst no sirds un dvēseles, ne tikai lūpām. Mani bērni, tiecieties pēc svētuma, taču ar pazemību – ar pazemību, kas dotu iespēju manam Dēlam ar jūsu starpniecību paveikt to, ko Viņš vēlas.

Mani bērni, jūsu lūgšanas, jūsu domas un darbi – tas viss jums atver vai aizver Debesu valstības vārtus. Mans Dēls jums ir parādījis ceļu un devis cerību, bet es jūs mierinu un iedrošinu, jo es, mani bērni, piedzīvoju ciešanas, bet man bija ticība un cerība. Tagad esmu atalgota ar dzīvi mana Dēla valstībā. Tāpēc paklausiet man – esiet drosmīgi un nepadodieties! Paldies jums! ”