Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'kļūs'

“Šodien es jums runāju par to, ko esat aizmirsuši. Mīļie bērni, mans vārds ir Mīlestība, tādēļ es esmu šai laikā tik ilgi kopā ar jums, un tā ir mīlestība, tādēļ, ka vislielākā Mīlestība mani ir sūtījusi. Es meklēju jūsos jūs pašus (jūsu dvēseli). Aicinu jūs dzīvot savstarpējā mīlestībā jūsu ģimenēs. Es aicinu, lai jūs pūlētos ieraudzīt savos līdzcilvēkos mīlestību. Vienīgi tā šajā mīlestības taciņā jūs saskatīsiet vislielākās Mīlestības Vaigu. Un tad gavēnis un lūgšana kļūs jūsu ceļa rādītāji. Atveriet jūsu sirdis mīlestībai, kas ved uz pestīšanu. Pateicos jums! ”

“Mīļotie bērni! Šodien jūs aicinu jūs patiesi, atklāti, neviltoti un ilgstoši ielūkotos jūsu sirdīs. Ko gan tajās saskatīsiet? Kur jūsu sirdīs atrodas Mans Dēls un kur ir jūsu ilgas, lai sekotu man ceļā pie Viņa? Mani bērni, šis gandarīšanas, pašaizliedzības laiks lai kļūst kā laiks, kurā jūs jautājiet paši sev, ko Dievs gaida personīgi no manis? Kas man ir jādara? Lūdzieties, gavējiet un lai jūsu sirdis ir žēlsirdības pilnas. Neaizmirstiet par jūsu dvēseļu ganiem (priesteriem). Lūdzieties, lai viņi nenomaldītos un paliktu uzticīgi Manam Dēlam, līdz kļūs par labiem ganiem sava ganāmpulka ganītājiem. ”

“Vēl reizi jums atkārtoju, ak, ja vien jūs zinātu, kā es jūs mīlu, jūs raudātu no prieka. Es pateicos jums. ”

“Dārgie bērni, Kad ar mātes rūpēm es skatos jūsu sirdīs, tad redzu tajās sāpes un ciešanas, es saskatu aizvainotu pagātni un nepārtrauktu meklēšanu, es redzu Savus bērnus, kas vēlas būt laimīgi, bet nezin kā. Atveraties Tēvam. Tas ir ceļš uz laimi, tas ir ceļš, pa kuru es vēlos jūs vadīt. Dievs Tēvs nekad neatstās Savus bērnus vienus, īpaši sāpēs un izmisumā. Kad jūs to sapratīsiet un pieņemsiet, jūs kļūsiet laimīgi un jūsu meklējumi beigsies. Jūs mīlēsiet un pārstāsiet baidīties. Jūsu dzīve kļūs par cerību un patiesību, kas ir Mans Dēls. Pateicos jums! Es jūs lūdzu, lūdzieties par visiem, kurus mans Dēls ir izvēlējies. Nenosodiet jo jūs visi tiksiet tiesāti. ”

“Mīļie bērni! Kurš gan labāk par mani jums varētu pastāstīt par mana Dēla mīlestību un ciešanām? Es dzīvoju kopā ar Viņu; es cietu kopā ar Viņu. Dzīvojot šīszemes dzīvi, es cietu sāpes, jo biju māte. Mans Dēls mīlēja Debesu Tēva – patiesā Dieva – domas un darbus. Un, kā Viņš man to sacīja, Viņš bija nācis jūs atpestīt. Es ar mīlestību apslēpu savas ciešanas, bet jums, mani bērni, ir daudz jautājumu. Jūs nesaprotat ciešanas. Nesaprotat, ka ar Dieva mīlestības palīdzību jums ciešanas jāpieņem un jāiztur. Ikviena cilvēciska būtne tās vairāk vai mazāk piedzīvos. Bet tad, ja tās uztver ar mieru dvēselē un atrodoties žēlastības stāvoklī, pastāv cerība; tas ir mans Dēls, Dievs, dzimis no Dieva. Viņa vārdi ir mūžīgās dzīves sēkla, kas, iesēta labās dvēselēs, nes daudz augļu. Mans Dēls cieta, jo uzņēmās jūsu grēkus. Tāpēc jūs, mani bērni, manas mīlestības apustuļi, jūs, kas ciešat, ziniet, ka jūsu ciešanas kļūs gaisma un godība. Mani bērni, kad jūs ciešat sāpes, kad jūs piemeklē ciešanas, jūsos ienāk Debesis, un jūs visiem, kas ir jums līdzās, sniedzat nedaudz Debesu un daudz cerības. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Šajā žēlastības laikā, kad tumsa cīnās pret gaismu, es jūs aicinu būt kopā ar mani lūgšanā. Lūdzieties, bērniņi, izsūdziet grēkus un sāciet jaunu dzīvi žēlastībā. Izšķirieties par Dievu, un Viņš jūs vadīs uz svētumu un krusts jums kļūs par uzvaras un cerības zīmi. Lepojieties ar to, ka esat kristīti, un esiet pateicīgi savā sirdī par to, ka esat daļa no Dieva plāna. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu! ”