Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'jāpieņem'

“Šodien, mīļie bērni, es lūdzu, lai jūs pieņemtu svētuma ceļu. Es mīlu jūs un tādēļ ilgojos, lai jūs būtu svēti. Es negribu, ka sātans jūs traucētu šinī ceļā. Tādēļ, dārgie bērni, jums jālūdzas un jāpieņem viss, ko Dievs jums dod šai svētuma ceļā, kas gan ir rūgts, bet tam, kurš aizsācis to ticībā drosmīgi iet, Dievs parādīs arī šī ceļa saldumu tādā veidā, ka atbildēs uz katru jūsu lūgšanu un izklausīs ikvienu jūsu saucienu. Lai neizkliedē jūsu sirdi šīs zemes laicīgās, mazvērtīgās lietas. Uzņemiet taisnu kursu uz debesīm. Es pateicos, ka uzklausāt savas Debesu Mātes aicinājumu. ”

“Dārgie bērni, šodien es jūs lūdzu: atjaunojiet savu sirdi Dievā un atdodiet Dievam visas problēmas, sirdssāpes un krustus; Dievs ir tas, kurš jūsu sāpes pārvērtīs priekā, tikai atdodiet, uzticiet tās Kungam. Mani bērni, bet jūs spēsiet atvērt savu sirdi Dievam tikai tad, ja jūs paliksiet lūgšanā. Tādēļ jums savā sirdī jāpieņem lēmums, ka jūs katru dienu atradīsiet laiku lūgšanai, laiku, kas veltīts vienīgi Dievam, lai sastaptos ar Kungu klusumā; laiku, kad jūs sacīsiet: tagad man nav svarīgs nekas kā vienīgi Dievs. Dārgie bērni, es negribu jūs piespiest ar varu, bet veltījiet Dievam labprātīgi jūsu laiku kā labi bērni savam Tēvam. Pateicos, ka uzklausāt manu aicinājumu. ”

“Dārgie bērni! Šodien jūs aicinu, lai jūs visā nopietnībā pieņemtu manus vēstījumus un dzīvotu saskaņā ar tiem. Šīs ir dienas, kad jums sirdī jāpieņem lēmums izvēlēties Dievu, izvēlēties mieru un labestību. Lai ikkatrs naids un skaudība attālinās no jūsu sirds, no jūsu domām un lai iemājo jūsos tikai mīlestība uz Dievu un līdzcilvēkiem. Tā un vienīgi tikai tā jūs spēsiet atpazīt laiku zīmes. Es esmu kopā ar jums un vadu jūs pretī jauniem laikiem, laikiem, kurus Dievs jums dod kā žēlastību, lai jūs Dievu varētu vēl labāk pazīt. Pateicos, ka jūs uzklausāt manus aicinājumus. ”

“Mīļie bērni! Kurš gan labāk par mani jums varētu pastāstīt par mana Dēla mīlestību un ciešanām? Es dzīvoju kopā ar Viņu; es cietu kopā ar Viņu. Dzīvojot šīszemes dzīvi, es cietu sāpes, jo biju māte. Mans Dēls mīlēja Debesu Tēva – patiesā Dieva – domas un darbus. Un, kā Viņš man to sacīja, Viņš bija nācis jūs atpestīt. Es ar mīlestību apslēpu savas ciešanas, bet jums, mani bērni, ir daudz jautājumu. Jūs nesaprotat ciešanas. Nesaprotat, ka ar Dieva mīlestības palīdzību jums ciešanas jāpieņem un jāiztur. Ikviena cilvēciska būtne tās vairāk vai mazāk piedzīvos. Bet tad, ja tās uztver ar mieru dvēselē un atrodoties žēlastības stāvoklī, pastāv cerība; tas ir mans Dēls, Dievs, dzimis no Dieva. Viņa vārdi ir mūžīgās dzīves sēkla, kas, iesēta labās dvēselēs, nes daudz augļu. Mans Dēls cieta, jo uzņēmās jūsu grēkus. Tāpēc jūs, mani bērni, manas mīlestības apustuļi, jūs, kas ciešat, ziniet, ka jūsu ciešanas kļūs gaisma un godība. Mani bērni, kad jūs ciešat sāpes, kad jūs piemeklē ciešanas, jūsos ienāk Debesis, un jūs visiem, kas ir jums līdzās, sniedzat nedaudz Debesu un daudz cerības. Paldies jums! ”