Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'iedrošinu'

“Mīļie bērni! Es no jauna vēlos ar jums runāt par mīlestību. Es jūs esmu sapulcinājusi ap sevi sava Dēla vārdā un pēc Viņa gribas. Es vēlos, lai jūsu ticība būtu stipra un lai tā izplūstu no mīlestības. Jo tie mani bērni, kuri saprot mana Dēla mīlestību un tai seko, dzīvo mīlestībā un cerībā. Viņi ir iepazinuši Dieva mīlestību. Tāpēc, mani bērni, lūdzieties; lūdzieties, lai jūs spētu mīlēt arvien vairāk un darīt mīlestības darbus. Jo ticība vien, bez mīlestības un mīlestības darbiem, nav tas, ko es jums lūdzu. Mani bērni, tā ir ticības iluzija, tā ir sevis lielīšana. Mans Dēls gaida ticību un darbus, mīlestību un labestību. Es lūdzos un lūdzu arī jūs – lūdzieties un īstenojiet dzīvē mīlestību, jo es vēlos, lai mans Dēls, ielūkojoties visu manu bērnu sirdī, tajā varētu saskatīt mīlestību un labestību, nevis ienaidu un vienaldzību. Mani bērni, manas mīlestības apustuļi, nezaudējiet cerību, nezaudējiet spēku! Jūs to spējat. Es jūs iedrošinu un svētīju, jo viss šis laicīgais, kam daudzi mani bērni diemžēl ierādījuši pirmo vietu, izzudīs; un tikai mīlestība un mīlestības darbi paliks un atdarīs Debesu valstības vārtus. Pie šiem vārtiem es jūs gaidīšu. Pie šiem vārtiem es vēlos sagaidīt un apskaut visus savus bērnus. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Mana zemes dzīve bija vienkārša. Es mīlēju un priecājos par mazām lietām. Es mīlēju dzīvību – dāvanu no Dieva – kaut arī sāpes un ciešanas pārdūra Manu sirdi. Mani bērni, Man bija ticības spēks un neierobežota uzticība Dieva mīlestībai. Visi tie, kuriem ir ticības spēks, ir stiprāki. Ticība liek dzīvot saskaņā ar labo, un tad Dieva mīlestības gaisma vienmēr atnāk īstajā laikā. Tas ir spēks, kas uztur sāpēs un ciešanās. Mani bērni, lūdzieties par ticības spēku, uzticieties Debesu Tēvam un nebaidieties. Ziniet, ka neviena radība, kas pieder Dievam, netiks zaudēta, bet dzīvos mūžīgi. Katrai sāpei pienāk gals, un pēc tam sākas dzīve brīvībā tur, kur sanāk visi Mani bērni – kur viss atgriežas. Mani bērni, jūsu cīņa ir grūta. Tā būs vēl grūtāka, bet jūs sekojiet Manam piemēram. Lūdzieties par ticības spēku; uzticieties Debesu Tēva mīlestībai. Es esmu ar jums, es jums atklājos, Es jūs iedrošinu. Ar bezgalīgu mātišķu mīlestību Es samīļoju jūsu dvēseles. Pateicos jums! ”

“Mīļie bērni! Es jūs aicinu – esiet drosmīgi un nepadodieties, jo labais, pat visniecīgākais, pat visniecīgākā mīlestības zīme, uzvar ļauno, kas kļūst aizvien pamanāmāks. Mani bērni, paklausiet man, lai labais uzvarētu un lai jūs iepazītu mana Dēla mīlestību. Tā ir vislielākā laime – jūs apņem mana Dēla rokas, Viņš, kas mīl dvēseles, Viņš, kas sevi ir upurējis par jums un arvien no jauna sevi upurē Euharistijā, Viņš, kam ir mūžīgās dzīves vārdi. Iepazīt Viņa mīlestību, sekot Viņa pēdās nozīmē iemantot garīgo bagātību. Tā ir bagātība, kas piepilda ar labām emocijām un ļauj it visur saskatīt mīlestību un labo. Manas mīlestības apustuļi, mani bērni, esiet kā saules stari, kas ar mana Dēla mīlestības kvēli sasilda visus, kuri ir līdzās. Mani bērni, pasaulei ir nepieciešami mīlestības apustuļi, pasaulei nepieciešams daudz lūgšanu, taču tādu lūgšanu, kuras plūst no sirds un dvēseles, ne tikai lūpām. Mani bērni, tiecieties pēc svētuma, taču ar pazemību – ar pazemību, kas dotu iespēju manam Dēlam ar jūsu starpniecību paveikt to, ko Viņš vēlas. Mani bērni, jūsu lūgšanas, jūsu domas un darbi – tas viss jums atver vai aizver Debesu valstības vārtus. Mans Dēls jums ir parādījis ceļu un devis cerību, bet es jūs mierinu un iedrošinu, jo es, mani bērni, piedzīvoju ciešanas, bet man bija ticība un cerība. Tagad esmu atalgota ar dzīvi mana Dēla valstībā. Tāpēc paklausiet man – esiet drosmīgi un nepadodieties! Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Kad jūs ar tīru un atvērtu sirdi nākat pie manis kā Mātes, ziniet, ka es jūs uzklausu, iedrošinu un jo īpaši aizbilstu par jums savam Dēlam. Es zinu, ka jūs vēlaties iemantot stipru ticība un to apliecināt pareizā veidā. Tas, ko jums lūdz mans Dēls, ir patiesa, nelokāma un dziļa ticība – jebkurš tās apliecināšanas veids ir pareizs. Ticība ir skaists noslēpums, kas tiek glabāts sirdī. Tas ir starp Debesu Tēvu un visiem Viņa bērniem, un to pazīst no augļiem un mīlestības, kas tiem ir pret visām Dieva radībām. Manas mīlestības apustuļi, mani bērni, paļaujieties uz manu Dēlu! Palīdziet visiem maniem bērniem iepazīt Viņa mīlestību. Jūs esat mana cerība – jūs, kas cenšaties patiesi mīlēt manu Dēlu. Mīlestības vārdā, jūsu pestīšanas pēc Debesu Tēva gribas un manā Dēlā dēļ es esmu šeit, jūsu vidū. Manas mīlestības apustuļi, lai, jums lūdzoties un nesot upurus, jūsu sirdi apgaismo mana Dēla mīlestība un gaisma. Lai šī gaisma un mīlestība apgaismo visus tos, kurus jūs sastopat, un ved viņus atpakaļ pie mana Dēla. Es esmu kopā ar jums. Īpašā veidā esmu līdzās jūsu ganiem. Ar savu mātišķo mīlestību es viņus apgaismoju un iedrošinu, lai ar rokām, kuras svētījis mans Dēls, viņi svētītu visu pasauli. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Es jūs aicinu – esiet drosmīgi un nepadodieties, jo labais, pat visniecīgākais, pat visniecīgākā mīlestības zīme, uzvar ļauno, kas kļūst aizvien pamanāmāks.

Mani bērni, paklausiet man, lai labais uzvarētu un lai jūs iepazītu mana Dēla mīlestību. Tā ir vislielākā laime – jūs apņem mana Dēla rokas, Viņš, kas mīl dvēseles, Viņš, kas sevi ir upurējis par jums un arvien no jauna sevi upurē Euharistijā, Viņš, kam ir mūžīgās dzīves vārdi. Iepazīt Viņa mīlestību, sekot Viņa pēdās nozīmē iemantot garīgo bagātību. Tā ir bagātība, kas piepilda ar labām emocijām un ļauj it visur saskatīt mīlestību un labo.

Manas mīlestības apustuļi, mani bērni, esiet kā saules stari, kas ar mana Dēla mīlestības kvēli sasilda visus, kuri ir līdzās. Mani bērni, pasaulei ir nepieciešami mīlestības apustuļi, pasaulei nepieciešams daudz lūgšanu, taču tādu lūgšanu, kuras plūst no sirds un dvēseles, ne tikai lūpām. Mani bērni, tiecieties pēc svētuma, taču ar pazemību – ar pazemību, kas dotu iespēju manam Dēlam ar jūsu starpniecību paveikt to, ko Viņš vēlas.

Mani bērni, jūsu lūgšanas, jūsu domas un darbi – tas viss jums atver vai aizver Debesu valstības vārtus. Mans Dēls jums ir parādījis ceļu un devis cerību, bet es jūs mierinu un iedrošinu, jo es, mani bērni, piedzīvoju ciešanas, bet man bija ticība un cerība. Tagad esmu atalgota ar dzīvi mana Dēla valstībā. Tāpēc paklausiet man – esiet drosmīgi un nepadodieties! Paldies jums! ”