Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'godība'

“Dārgie bērni! Ar visu sirdi un dvēseli, ko piepilda mīlestība un ticība debesu Tēvam, es esmu jums dāvājusi un no jauna jums dāvāju savu Dēlu. Viņš jūs, visas pasaules tautas, iepazīstināja ar vienīgo un patieso Dievu un Viņa mīlestību. Viņš vadīja jūs pa patiesības ceļu un darīja jūs par brāļiem un māsām. Tādēļ, mani bērni, neklīstiet pa maldu ceļiem, nenocietiniet sirdis šīs patiesības, cerības un mīlestības priekšā! Viss ap jums ir pārejošs un nepastāvīgs, vienīgi Dieva godība nezūd. Tādēļ atsakieties no visa, kas jūs attālina no Kunga! Pielūdziet tikai Viņu, jo Viņš ir vienīgais patiesais Dievs! Es esmu ar jums un ar jums es palikšu. Es īpaši lūdzos par priesteriem, lai viņi būtu cienīgi mana Dēla pārstāvji un ar mīlestību vadītu jūs pa patiesības ceļu. Paldies. ”

“Mīļie bērni! Kurš gan labāk par mani jums varētu pastāstīt par mana Dēla mīlestību un ciešanām? Es dzīvoju kopā ar Viņu; es cietu kopā ar Viņu. Dzīvojot šīszemes dzīvi, es cietu sāpes, jo biju māte. Mans Dēls mīlēja Debesu Tēva – patiesā Dieva – domas un darbus. Un, kā Viņš man to sacīja, Viņš bija nācis jūs atpestīt. Es ar mīlestību apslēpu savas ciešanas, bet jums, mani bērni, ir daudz jautājumu. Jūs nesaprotat ciešanas. Nesaprotat, ka ar Dieva mīlestības palīdzību jums ciešanas jāpieņem un jāiztur. Ikviena cilvēciska būtne tās vairāk vai mazāk piedzīvos. Bet tad, ja tās uztver ar mieru dvēselē un atrodoties žēlastības stāvoklī, pastāv cerība; tas ir mans Dēls, Dievs, dzimis no Dieva. Viņa vārdi ir mūžīgās dzīves sēkla, kas, iesēta labās dvēselēs, nes daudz augļu. Mans Dēls cieta, jo uzņēmās jūsu grēkus. Tāpēc jūs, mani bērni, manas mīlestības apustuļi, jūs, kas ciešat, ziniet, ka jūsu ciešanas kļūs gaisma un godība. Mani bērni, kad jūs ciešat sāpes, kad jūs piemeklē ciešanas, jūsos ienāk Debesis, un jūs visiem, kas ir jums līdzās, sniedzat nedaudz Debesu un daudz cerības. Paldies jums! ”