Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'euharistijas'

“Mīļie bērni! Es jūs aicinu izplatīt ticību manā Dēlā – savu ticību. Mani bērni, jūs, Svētā Gara apgaismotie, mani apustuļi, nododiet to citiem – tiem, kas netic, kas nezina un kas nevēlas zināt. Un tāpēc jums daudz jālūdz mīlestības dāvana, jo mīlestība ir patiesas ticības zīme, un jūs būsiet manas mīlestības apustuļi. Mīlestība arvien no jauna atdzīvina Euharistijas sāpes un prieku, tā dara dzīvas mana Dēla ciešanas, ar kurām Viņš jums parādīja, ko nozīmē mīlēt bez mēra. Tā dara dzīvu prieku par to, ka Viņš jums ir atstājis savu Miesu un Asinis, lai jūs pabarotu ar Sevi un lai tādējādi būtu viens vesels ar jums. Ar maigumu raugoties uz jums, es izjūtu neierobežotu mīlestību, kas manī nostiprina vēlmi aizvest jūs pie stipras ticības. Stipra ticība sniegs jums prieku un laimi virs zemes un beigās – sastapšanos ar manu Dēlu. Tāda ir Viņa vēlēšanās. Tāpēc dzīvojiet no Viņa, dzīvojiet no mīlestības, dzīvojiet no gaismas, kas jūs vienmēr apgaismo Euharistijā. Es jūs lūdzu – daudz lūdzieties par saviem ganiem, lūdzieties, lai jums būtu arvien vairāk mīlestības pret viņiem, jo mans Dēls viņus jums ir devis, lai jūs barotu ar savu Miesu un mācītu mīlestību. Tāpēc arī jūs mīliet viņus. Bet atcerieties, mani bērni, mīlestība nozīmē paciest un dāvāt, taču nekad, it nekad – tiesāt. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Manai patiesajai, dzīvajai klātbūtnei jūsu vidū jūs jādara laimīgus, jo tā ir mana Dēla lielās mīlestības izpausme. Viņš mani sūta pie jums, lai mana mātes mīlestība jums sniegtu pārliecību; lai jūs saprastu, ka sāpes un prieks, ciešanas un mīlestība sekmē to, ka jūsu dvēseles dzīve ir intensīva; lai es no jauna jūs mudinātu godināt Jēzus Sirdi, ticības sirdi, Euharistiju. Dienu no dienas, gadsimtu pēc gadsimta mans Dēls dzīvs nāk jūsu vidū – Viņš atgriežas pie jums, lai gan nekad jūs nav atstājis. Kad kāds no jums, mani bērni, atgriežas pie Viņa, mana mātes sirds strauji sitas no prieka. Tāpēc, mani bērni, atgriezieties pie Euharistijas, pie mana Dēla. Ceļš pie mana Dēla ir grūts, atteikšanās pilns, bet beigās vienmēr ir gaisma. Es saprotu jūsu sāpes un ciešanas, un ar mātes mīlestību noslauku jums asaras. Paļaujieties uz manu Dēlu, jo Viņš jūsu labā izdarīs pat to, ko jūs neesat iedomājušies Viņam lūgt. Jums, mani bērni, jārūpējas tikai par savu dvēseli, jo tā ir vienīgais, kas jums pieder šajā pasaulē. Jūs to netīru vai tīru stādīsiet priekšā Debesu Tēvam. Atcerieties – ticība mana Dēla mīlestībai vienmēr tiek atalgota. Es jūs lūdzu īpaši aizlūgt par tiem, kurus mans Dēls ir aicinājis dzīvot, kā dzīvoja Viņš, un mīlēt savu ganāmpulku. Paldies jums! ”