Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'centieties'

“Dārgie bērni! Es aicinu jūs sagatavoties parādību gadadienai; jūs, draudzes locekļi, centieties lūgties vairāk un lai jūsu lūgšana kļūst kā zīme tam, ka jūs esat atdevuši sevi Dievam. Dārgie bērni, es zinu, ka jūs visi esat noguruši darbā, bet žēl, ka jūs neprotat savu nogurumu uzupurēt Dievam. Upurējieties šajās dienās visā pilnībā. Es pateicos, ka jūs uzklausāt manus aicinājumus. ”

“Dārgie bērni! Es aicinu jūs, lai jūs savās mājās novietotu vēl vairāk svētītu priekšmetu un lai katram cilvēkam būtu vienmēr līdzi kāda svētīta lieta. Visus savus sadzīves priekšmetus arī centieties pasvētīt, lai sātans nespētu uz jums darīt iespaidu, jo, kad jūs visu pasvētiet, jums būs aizsarglīdzekļi pret viņu. Es pateicos, ka atbildat uz maniem aicinājumiem. ”

“Dārgie bērni! Visam ir savs laiks. Šodien jūs aicinu, lai jūs sāktu strādāt pie savas dvēseles kopšanas. Pašreiz ir beigušies galvenie lauku darbi un jūs pievēršat uzmanību, lai sakoptu arī visus novārtā atstātos nostūrīšus, bet tāpat kā kopjat savu zemi, vajag kopt arī savu dvēseli. Strādājiet, centieties strādāt vairāk pie savas sirds kopšanas un ar mīlestību iztīriet ikkatru savas dvēseles kaktiņu. Es pateicos, ka jūs uzklausāt manus aicinājumus. ”

“Dārgie bērni! Ilgojos jūs aicināt ar sirdi pārdzīvot Svētās Mises upuri. Ir daudzi, kas izjūtat Svētās Mises upura skaistumu, bet ir arī tādi, kuri nelabprāt nāk uz Svēto Misi. Es esmu izvēlējusi jūs, dārgie bērni, un Jēzus dod jums savas žēlastības, īpaši Svētās Mises laikā. Centieties apzinīgi pārdzīvot Svētās Mises upuri un lai atnākšana uz Svēto Misi kļūst jūsu sirds iepriecinājums. Ar mīlestību sirdī nāciet uz Svēto Misi un pieņemiet to ar prieku. Es pateicos, ka atsaucaties maniem aicinājumiem. ”

“Mīļie bērni! Atveriet savu sirdi un centieties sajust, cik ļoti es jūs mīlu un cik ļoti vēlos, lai jūs mīlētu manu Dēlu. Es vēlos, lai jūs arvien labāk Viņu iepazītu, tāpēc ka nav iespējams Viņu pazīt un nemīlēt, jo Viņš ir mīlestība. Mani bērni, es jūs pazīstu. Es pazīstu jūsu sāpes un ciešanas, jo es pati tās esmu piedzīvojusi. Es smejos kopā ar jums jūsu priekos un raudu kopā ar jums jūsu sāpēs. Es nekad jūs neatstāšu. Es vienmēr uzrunāšu jūs ar mātes maigumu. Bet man kā Mātei nepieciešamas jūsu atvērtās sirdis, lai jūs ar gudrību un vienkāršību izplatītu mana Dēla mīlestību. Man nepieciešams, lai jūs būtu atvērti un jūtīgi pret labo un žēlsirdību. Man nepieciešams, lai jūs būtu vienoti ar manu Dēlu, jo es vēlos, lai jūs būtu laimīgi un man palīdzētu man nest laimi visiem maniem bērniem. Mani apustuļi, jūs man esat nepieciešami, lai visiem darītu redzamu Dieva patiesību un lai tādējādi mana Sirds, kas ir izcietusi un šodien cieš tik daudz sāpju, varētu uzvarēt mīlestībā. Lūdzieties par savu ganu svētumu, lai mana Dēla vārdā viņi varētu darīt brīnumus, jo svētums dara brīnumus.Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Paldies, ka turpināt atbildēt uz maniem aicinājumiem un šeit pulcēties kopā ap mani, savu Debesu Māti. Es zinu, ka jūs domājat par mani ar mīlestību un cerību. Arī es jūtu mīlestību pret jums visiem, tāpat kā arī Mans Dēls jūt to. Viņš, kas savas žēlsirdīgās mīlestības dēļ arvien no jauna mani sūta pie jums; Viņš, kas tapa cilvēks; Viņš, kas bija un ir Dievs, Trīsvienības Otrā Persona; Viņš, kas cieta miesā un dvēselē jūsu labad; Viņš, kas sevi darīja par Maizi, lai pabarotu jūsu dvēseli un tādējādi to glābtu. Mani bērni, es jums mācu, kā būt Viņa mīlestības cienīgiem, pievērst savas domas Viņam, dzīvot vienotībā ar manu Dēlu. Mani mīlestības apustuļi, es jūs apsedzu ar savu apmetni, jo, būdama Māte, vēlos jūs pasargāt. Es jūs lūdzu: aizlūdziet par visu pasauli! Mana Sirds cieš. Grēki vairojas, to ir pārāk daudz. Bet ar jūsu palīdzību – jūsu, kas esat pazemīgi, vienkārši, pilni mīlestības, apslēpti un svēti, – mana Sirds triumfēs. Mīliet manu Dēlu vairāk par visu un Viņā – visu pasauli. Nekad neaizmirstiet, ka ikviens jūsu brālis sevī nes ko ļoti dārgu – dvēseli. Tāpēc, mani bērni, mīliet visus tos, kuri nepazīst manu Dēlu, lai, pateicoties lūgšanai un mīlestībai, kas plūst no lūgšanas, viņi kļūtu labāki; lai viņos uzvarētu labestība; lai dvēseles tiktu glābtas un iemantotu mūžīgo dzīvi. Mani apustuļi, mani bērni, mans Dēls jūs aicināja mīlēt citam citu. Lai tas ir ierakstīts jūsu sirdī, un ar lūgšanas palīdzību centieties šo mīlestību īstenot dzīvē. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Es vēršos pie jums kā jūsu Māte, taisnīgo Māte, kā to Māte, kuri mīl un cieš, kā to Māte, kuri ir svēti. Mani bērni, arī jūs varat kļūt svēti – tas atkarīgs no jums. Svēti ir tie, kas neizmērojami mīl Debesu Tēvu, tie, kuri Viņu mīl vairāk par visu. Tāpēc, mani bērni, centieties kļūt arvien labāki. Ja jūs cenšaties būt labi, jūs varat būt svēti, pat ja nedomājat, ka tādi esat. Ja domājat, ka esat labi, tad neesat pazemīgi un iedomība jūs attālina no svētuma. Šajā nemierīgajā pasaulē, kas pilna draudu, jūsu rokām, manas mīlestības apustuļi, jābūt izplestām lūgšanā un žēlsirdībā.

Bet man, mani bērni, sniedziet Rožukroņa dāvanu, rozes, kuras es tik ļoti mīlu. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, kuras raidāt no sirds, nevis izsakāt tikai ar lūpām. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, ticības un mīlestības izpausmes. Kad mans Dēls bija maziņš, Viņš man teica, ka man būs neskaitāmi daudz bērnu un ka viņi man sniegs daudz rožu. Es Viņu nesapratu. Tagad zinu, ka jūs esat tie bērni, kas man sniedz rozes, kad vairāk par visu mīlat manu Dēlu, kad lūdzaties no sirds un palīdzat visnabadzīgākajiem. Tās ir manas rozes. Pateicoties ticībai, dzīvē viss tiek darīts ar mīlestību, ticībai ir sveša iedomība, un tā vienmēr ir gatava piedot, nekad netiesā, vienmēr cenšas saprast savu brāli. Tāpēc, manas mīlestības apustuļi, aizlūdziet par tiem, kas neprot mīlēt, par tiem, kuri jūs nemīl, par tiem, kuri jums darījuši ļaunu, un par tiem, kas nav iepazinuši mana Dēla mīlestību. Mani bērni, es jums to lūdzu tāpēc, lai jūs atcerētos, – lūgties nozīmē mīlēt un piedot. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Mana Mātes sirds sāp, kad raugos uz tiem saviem bērniem, kuri nemīl patiesību, uz tiem, kuri to slēpj, tāpat arī uz tiem, kuri nelūdzas ar savām jūtām un darbību. Mani māc skumjas, kad saku savam Dēlam, ka daudziem maniem bērniem vairs nav ticības, tie nepazīst Viņu – manu Dēlu. Tāpēc es jūs, manas mīlestības apustuļi, aicinu: centieties ieskatīties pašos cilvēka sirds dziļumos, un tur jūs noteikti atradīsiet kādu nelielu apslēptu dārgumu. Tā raudzīties ir Debesu Tēva žēlsirdība. Meklēt labo tur, kur ir vislielākais ļaunums, censties saprast citam citu un netiesāt – lūk, to mans Dēls jums lūdz. Un es, būdama Māte, jūs aicinu paklausīt Viņam. Mani bērni, gars ir stiprāks par miesu un, mīlestības un darbu nests, tas uzveic visus šķēršļus. Neaizmirstiet – mans Dēls ir jūs mīlējis un mīl. Viņa mīlestība ir ar jums un jūsos, kad jūs esat viens vesels ar Viņu. Viņš ir pasaules gaisma, un neviens un nekas nespēs Viņu apstādināt mūžīgajā godībā.

Tāpēc, manas mīlestības apustuļi, nebaidieties liecināt par patiesību. Lieciniet par to ar entuziasmu, ar darbiem, ar mīlestību, ar jūsu upuri un jo īpaši pazemību. Lieciniet par patiesību visiem tiem, kuri vēl nepazīst manu Dēlu. Es būšu jums līdzās. Es jūs uzmundrināšu. Lieciniet par mīlestību, kura nekad nebeidzas, jo tā ir no Debesu Tēva, kas ir mūžīgs un kas dāvā mūžību visiem maniem bērniem. Mana Dēla Gars būs jums līdzās.

Es no jauna jūs, mani bērni, aicinu: lūdzieties par saviem ganiem, lūdzieties, lai mana Dēla mīlestība viņus varētu vadīt. Paldies jums! ”