Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'cenšaties'

“Mīļie bērni! Kā Baznīcas Māte, kā jūsu Māte es smaidu, raugoties uz jums, kā jūs nākat pie manis, kā jūs pulcējaties ap mani, kā jūs mani meklējat. Manas parādīšanās jūsu vidū ir pierādījums tam, cik ļoti Debesis jūs mīl. Tās jums norāda ceļu uz mūžīgo dzīvi, uz pestīšanu. Mani apustuļi, jūs, kas cenšaties iemantot skaidru sirdi un tajā – manu Dēlu, esat uz pareizā ceļa. Jūs, kas meklējat manu Dēlu, meklējat labu ceļu. Viņš ir atstājis daudz savas mīlestības zīmju. Viņš ir atstājis cerību. Viņu ir viegli atrast, ja esat gatavi uz upuri un gandarīšanu, ja jums ir pacietība, žēlsirdība un mīlestība pret saviem tuvākajiem. Daudzi mani bērni neredz un nedzird, jo to nevēlas. Viņi nepieņem manus vārdus un darbus, taču ar manu starpniecību mans Dēls uzrunā ikvienu. Viņa Gars visus manus bērnus apgaismo Debesu Tēva gaismā, Debesu un zemes vienotībā, savstarpējā mīlestībā, jo mīlestība sauc pēc mīlestības un nodrošina to, darbi ir svarīgāki par vārdiem. Tāpēc, mani apustuļi, lūdzieties par savu Baznīcu, mīliet to un dariet mīlestības darbus. Lai cik tā būtu nodota vai ievainota, tā ir šeit, jo tā ir no Debesu Tēva. Lūdzieties par saviem ganiem, lai viņos jūs redzētu to, cik liela ir mana Dēla mīlestība. Paldies jums! ”

“Dārgie bērni! Jūs, kas cenšaties katru savas dzīves dienu veltīt Manam Dēlam; jūs, kas cenšaties dzīvot kopā ar Viņu, jūs, kas lūdzaties un upurējaties, jūs esat cerība šajā nemiera pilnajā pasaulē. Jūs – Mana Dēla saules stari, dzīvais Evaņģēlijs, bet priekš Manis – Mani iemīļotie mīlestības apustuļi. Mans Dēls ir ar jums. Viņš ir ar tiem, kuri domā par Viņu, kuri lūdzas. Bet Viņš neatlaidīgi gaida arī tos, kuri Viņu nepazīst. Tāpēc, Mani mīlestības apustuļi, lūdzaties ar sirdi un ar saviem darbiem dariet redzamu mana Dēla mīlestību. Tā ir vienīgā jūsu cerība, un tas ir vienīgais ceļš uz mūžīgo dzīvi. Es kā Māte esmu kopā ar jums. Jūsu lūgšanas, griešanās pie Manis – pašas skaistākās mīlestības rozes priekš Manis. Es nevaru nebūt tur, kur ir rožu smarža. Te ir cerība. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Es vēršos pie jums kā jūsu Māte, taisnīgo Māte, kā to Māte, kuri mīl un cieš, kā to Māte, kuri ir svēti. Mani bērni, arī jūs varat kļūt svēti – tas atkarīgs no jums. Svēti ir tie, kas neizmērojami mīl Debesu Tēvu, tie, kuri Viņu mīl vairāk par visu. Tāpēc, mani bērni, centieties kļūt arvien labāki. Ja jūs cenšaties būt labi, jūs varat būt svēti, pat ja nedomājat, ka tādi esat. Ja domājat, ka esat labi, tad neesat pazemīgi un iedomība jūs attālina no svētuma. Šajā nemierīgajā pasaulē, kas pilna draudu, jūsu rokām, manas mīlestības apustuļi, jābūt izplestām lūgšanā un žēlsirdībā.

Bet man, mani bērni, sniedziet Rožukroņa dāvanu, rozes, kuras es tik ļoti mīlu. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, kuras raidāt no sirds, nevis izsakāt tikai ar lūpām. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, ticības un mīlestības izpausmes. Kad mans Dēls bija maziņš, Viņš man teica, ka man būs neskaitāmi daudz bērnu un ka viņi man sniegs daudz rožu. Es Viņu nesapratu. Tagad zinu, ka jūs esat tie bērni, kas man sniedz rozes, kad vairāk par visu mīlat manu Dēlu, kad lūdzaties no sirds un palīdzat visnabadzīgākajiem. Tās ir manas rozes. Pateicoties ticībai, dzīvē viss tiek darīts ar mīlestību, ticībai ir sveša iedomība, un tā vienmēr ir gatava piedot, nekad netiesā, vienmēr cenšas saprast savu brāli. Tāpēc, manas mīlestības apustuļi, aizlūdziet par tiem, kas neprot mīlēt, par tiem, kuri jūs nemīl, par tiem, kuri jums darījuši ļaunu, un par tiem, kas nav iepazinuši mana Dēla mīlestību. Mani bērni, es jums to lūdzu tāpēc, lai jūs atcerētos, – lūgties nozīmē mīlēt un piedot. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Kad jūs ar tīru un atvērtu sirdi nākat pie manis kā Mātes, ziniet, ka es jūs uzklausu, iedrošinu un jo īpaši aizbilstu par jums savam Dēlam. Es zinu, ka jūs vēlaties iemantot stipru ticība un to apliecināt pareizā veidā. Tas, ko jums lūdz mans Dēls, ir patiesa, nelokāma un dziļa ticība – jebkurš tās apliecināšanas veids ir pareizs. Ticība ir skaists noslēpums, kas tiek glabāts sirdī. Tas ir starp Debesu Tēvu un visiem Viņa bērniem, un to pazīst no augļiem un mīlestības, kas tiem ir pret visām Dieva radībām. Manas mīlestības apustuļi, mani bērni, paļaujieties uz manu Dēlu! Palīdziet visiem maniem bērniem iepazīt Viņa mīlestību. Jūs esat mana cerība – jūs, kas cenšaties patiesi mīlēt manu Dēlu. Mīlestības vārdā, jūsu pestīšanas pēc Debesu Tēva gribas un manā Dēlā dēļ es esmu šeit, jūsu vidū. Manas mīlestības apustuļi, lai, jums lūdzoties un nesot upurus, jūsu sirdi apgaismo mana Dēla mīlestība un gaisma. Lai šī gaisma un mīlestība apgaismo visus tos, kurus jūs sastopat, un ved viņus atpakaļ pie mana Dēla. Es esmu kopā ar jums. Īpašā veidā esmu līdzās jūsu ganiem. Ar savu mātišķo mīlestību es viņus apgaismoju un iedrošinu, lai ar rokām, kuras svētījis mans Dēls, viņi svētītu visu pasauli. Paldies jums! ”