Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'brāli'

“Mīļie bērni, šajā sagatavošanās un prieka pilnās gaidīšanas laikā es kā māte ilgojos norādīt jums uz to, kas ir vissvarīgākais – tā ir jūsu dvēsele. Vai tajā ir piedzimis mans Dēls? Vai tā ir ar mīlestības spēku šķīstīta no meliem, lepnības, naida un ļaunas gribas? Vai jūsu dvēsele mīl Dievu pāri visam kā savu Tēvu un vai tā mīl savu brāli Kristū? Es jums norādu ceļu, kas pacels jūsu dvēseli līdz pilnīgai vienībai ar manu Dēlu. Es ilgojos, lai mans dēls piedzimst jūsos. Kāds prieks man kā mātei. Pateicos. ”

“Dārgie bērni! Es esmu ar jums vislielākās Mīlestības vārdā, dārgā Dieva vārdā, kurš ir pietuvojies jums caur manu Dēlu un parādīja jums īstu mīlestību. Es vēlos nostiprināt jūs ceļā pie Dieva. Es vēlos jūs iemācīt īstu mīlestību, tā, lai citi varētu to redzēt jūsos, bet jūs varētu redzēt to citos, lai jūs varētu būt brālis viņiem, un citi varētu redzēt žēlsirdīgo brāli jūsos. Mani bērni, nebaidieties atvērt savu sirdi man. Ar mātišķu mīlestību es parādīšu jums, ka es gaidu katru no jums, ka es gaidu savus apustuļus. Esiet ar mani. Pateicos jums. ”

“Dārgie bērni! Tēvs nav jūs atstājis jūsu pašu varā. Neizmērojama ir Viņa mīlestība – mīlestība, kas mani mudina doties pie jums, lai palīdzētu jums Viņu iepazīt un lai ar Mana Dēla starpniecību visi kopā jūs varētu viņu saukt par „Tēvu”, lai jūs visi varētu būt viena tauta Dieva ģimenē. Bet neaizmirstiet, mani bērni, ka jūs nedzīvojat šai pasaulē tikai sev vien un ka es neaicinu jūs uz šejieni tikai jūsu pašu dēļ. Tie, kuri seko manam Dēlam, par brāli Kristū domā tāpat, kā par sevi, un viņiem svešs ir egoisms. Tādēļ es vēlos, lai jūs būtu mana Dēla gaisma; lai visiem tiem, kas nepazīst Tēvu, visiem, kas klīst grēka, izmisuma, sāpju un vientulības tumsā, jūs apgaismotu ceļu un ar savu dzīvi parādītu viņiem Dieva mīlestību. Es esmu ar jums. Ja jūs atdarīsiet savas sirdis, es jūs vadīšu. No jauna aicinu jūs lūgties par saviem ganiem. Pateicos jums! ”

“Mīļie bērni! Es vēršos pie jums kā jūsu Māte, taisnīgo Māte, kā to Māte, kuri mīl un cieš, kā to Māte, kuri ir svēti. Mani bērni, arī jūs varat kļūt svēti – tas atkarīgs no jums. Svēti ir tie, kas neizmērojami mīl Debesu Tēvu, tie, kuri Viņu mīl vairāk par visu. Tāpēc, mani bērni, centieties kļūt arvien labāki. Ja jūs cenšaties būt labi, jūs varat būt svēti, pat ja nedomājat, ka tādi esat. Ja domājat, ka esat labi, tad neesat pazemīgi un iedomība jūs attālina no svētuma. Šajā nemierīgajā pasaulē, kas pilna draudu, jūsu rokām, manas mīlestības apustuļi, jābūt izplestām lūgšanā un žēlsirdībā.

Bet man, mani bērni, sniedziet Rožukroņa dāvanu, rozes, kuras es tik ļoti mīlu. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, kuras raidāt no sirds, nevis izsakāt tikai ar lūpām. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, ticības un mīlestības izpausmes. Kad mans Dēls bija maziņš, Viņš man teica, ka man būs neskaitāmi daudz bērnu un ka viņi man sniegs daudz rožu. Es Viņu nesapratu. Tagad zinu, ka jūs esat tie bērni, kas man sniedz rozes, kad vairāk par visu mīlat manu Dēlu, kad lūdzaties no sirds un palīdzat visnabadzīgākajiem. Tās ir manas rozes. Pateicoties ticībai, dzīvē viss tiek darīts ar mīlestību, ticībai ir sveša iedomība, un tā vienmēr ir gatava piedot, nekad netiesā, vienmēr cenšas saprast savu brāli. Tāpēc, manas mīlestības apustuļi, aizlūdziet par tiem, kas neprot mīlēt, par tiem, kuri jūs nemīl, par tiem, kuri jums darījuši ļaunu, un par tiem, kas nav iepazinuši mana Dēla mīlestību. Mani bērni, es jums to lūdzu tāpēc, lai jūs atcerētos, – lūgties nozīmē mīlēt un piedot. Paldies jums! ”