Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'beidzās'

“Dārgie bērni! Šai svētajā gandarīšanas un lūgšanas laikā īpaši jūs aicinu izdarīt izvēli. Dievs ir devis jums brīvu gribu, lai jūs izvēlaties - dzīvību vai nāvi. Klausieties manus vēstījumus ar sirdi, lai jūs saprastu, kas jums jādara un kā atrast ceļu uz dzīvību. Mani bērni, bez Dieva jūs nespējat neko, un ne uz mirkli jūs nedrīkstat to aizmirst. Jo kas gan jūs esat un kas jūs būsit virs zemes tad, kad nonāksit zem tās. Neaizdusmojiet Dievu, sekojiet man dzīvības ceļā. Pateicība jums par to, ka esat šeit. ”

“Dārgie bērni! Nāku pie jums kā Māte, kura vairāk par visu mīl savus bērnus. Mani bērni, vēlos jūs iemācīt mīlēt. Es lūdzos par to. Lūdzos, lai katrā savā tuvākā jūs iepazītu manu Dēlu. Ceļš pie mana Dēla, kurš ir patiesā Mīlestība un Miers, ir ejams tikai caur mīlestību uz visiem tuvākiem. Bērniņi mani, lūdzieties un gavējiet, lai jūsu sirds ir atvērta šim Manam nodomam. ”

“Dārgie bērni! Šai gavēņa laikā es aicinu jūs uz iekšējo atteikšanos. Ceļš uz to ved jūs caur mīlestību, gavēni, lūgšanu un labiem darbiem. Tikai caur pilnīgu iekšējo atteikšanos jūs iepazīsiet Dieva mīlestību un šī laika, kurā dzīvojiet, zīmes. Esiet šo zīmju liecinieki, runājiet par tām. Tikai tā es jūs varu aizvadīt (pestīšanas ceļā). Pateicos, ka atsaucaties manam aicinājumam. ”

“Es nekad neredzēju Dievmāti vēršamies pie mums šādā veidā. Viņa turēja izstieptas rokas pretī mums un tā, ar izstieptām rokām stāvot, Viņa sacīja: Dārgie bērni, šodien es iztiepju savas rokas pretī jums, nebaidieties satvert tās. Šīs rokas vēlās jums dāvināt mīlestību, mieru un palīdzēt jums sasniegt pestīšanu. Un tādēļ, mani bērni, pieņemiet tās. Pildiet manu sirdi ar laimi un es jūs vedīšu uz svētumu. Ceļš, kurā es jūs vedu, ir grūts, pilns ar pārbaudījumiem un kritieniem. Es būšu kopā ar jums un manas rokas jūs turēs. Esiet izturīgi līdz dzīves ceļa galam, lai visi kopā priekā un mīlestībā varētu turēties pie Mana Dēla rokām. Nāciet kopā ar mani, lai jums nav baiļu. Pateicos jums! ”

“Mīļotie bērni! Šodien jūs aicinu jūs patiesi, atklāti, neviltoti un ilgstoši ielūkotos jūsu sirdīs. Ko gan tajās saskatīsiet? Kur jūsu sirdīs atrodas Mans Dēls un kur ir jūsu ilgas, lai sekotu man ceļā pie Viņa? Mani bērni, šis gandarīšanas, pašaizliedzības laiks lai kļūst kā laiks, kurā jūs jautājiet paši sev, ko Dievs gaida personīgi no manis? Kas man ir jādara? Lūdzieties, gavējiet un lai jūsu sirdis ir žēlsirdības pilnas. Neaizmirstiet par jūsu dvēseļu ganiem (priesteriem). Lūdzieties, lai viņi nenomaldītos un paliktu uzticīgi Manam Dēlam, līdz kļūs par labiem ganiem sava ganāmpulka ganītājiem. ”

“Vēl reizi jums atkārtoju, ak, ja vien jūs zinātu, kā es jūs mīlu, jūs raudātu no prieka. Es pateicos jums. ”