Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'žēlsirdībā'

“Dārgie bērni! Es nāku pie jums kā Māte ar žēlastības dāvanām. Nāku mīlestībā un žēlsirdībā. Dārgie bērni, manī ir liela sirds. Es ilgojos, lai jūsu visu sirdis, attīrītas gavēnī un lūgšanā, būtu manā sirdī. Es ilgojos, lai mūsu sirdis kopā triumfētu tādēļ, ka uzvar mīlestība. Es ilgojos, lai caur šo triumfu jūs redzētu īsteno Patiesību, patieso Ceļu un patieso Dzīvību. Ilgojos, lai jūs varētu redzēt Manu Dēlu. Pateicos jums! ”

“Mīļotie bērni! Ar Mātes Sirdi šodien es vēlos jums atgādināt, un proti, lai jūs pievērtu uzmanību Dieva neizmērojamai mīlestībai un pacietībai, kas no tās izriet. Jūsu Tēvs sūta mani jums un gaida. Viņš gaida, lai jūsu atvērtās sirdis būtu gatavas Viņa darbiem, Viņš gaida, lai jūsu sirdis būtu vienotas kristīgā mīlestībā un žēlsirdībā mana Dēla garā. Nezaudējiet laiku, bērni, jo jūs neesat tā noteicēji. Pateicos jums. ”

“Dārgie bērni, arī šodien es esmu starp jums, lai parādītu ceļu, kas jums palīdzēs iepazīt Dieva mīlestību, - Dieva mīlestību, kurš jums ļauj Sevi saukt par Tēvu un sajust, ka Viņš ir Tēvs. Es jūs aicinu patiesi ieskatīties savās sirdīs un redzēt, kā jūs Viņu mīlat. Vai Viņš nav pēdējais, ko jūs mīlat? Materiālu labumu ieskauti, cik reizes jūs Viņu esat atgrūduši, nodevuši un aizmirsuši? Mani bērni, nemaldiniet sevi ar pasaulīgiem labumiem. Domājiet par dvēseli, jo tā ir svarīgāka par miesu, attīriet to. Piesauciet Tēvu, Viņš jūs gaida, atgriezieties pie Viņa. Es esmu ar jums tāpēc, ka Viņš Savā žēlsirdībā mani sūta. Paldies jums. ”

“Mīļie bērni! Es vēršos pie jums kā jūsu Māte, taisnīgo Māte, kā to Māte, kuri mīl un cieš, kā to Māte, kuri ir svēti. Mani bērni, arī jūs varat kļūt svēti – tas atkarīgs no jums. Svēti ir tie, kas neizmērojami mīl Debesu Tēvu, tie, kuri Viņu mīl vairāk par visu. Tāpēc, mani bērni, centieties kļūt arvien labāki. Ja jūs cenšaties būt labi, jūs varat būt svēti, pat ja nedomājat, ka tādi esat. Ja domājat, ka esat labi, tad neesat pazemīgi un iedomība jūs attālina no svētuma. Šajā nemierīgajā pasaulē, kas pilna draudu, jūsu rokām, manas mīlestības apustuļi, jābūt izplestām lūgšanā un žēlsirdībā.

Bet man, mani bērni, sniedziet Rožukroņa dāvanu, rozes, kuras es tik ļoti mīlu. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, kuras raidāt no sirds, nevis izsakāt tikai ar lūpām. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, ticības un mīlestības izpausmes. Kad mans Dēls bija maziņš, Viņš man teica, ka man būs neskaitāmi daudz bērnu un ka viņi man sniegs daudz rožu. Es Viņu nesapratu. Tagad zinu, ka jūs esat tie bērni, kas man sniedz rozes, kad vairāk par visu mīlat manu Dēlu, kad lūdzaties no sirds un palīdzat visnabadzīgākajiem. Tās ir manas rozes. Pateicoties ticībai, dzīvē viss tiek darīts ar mīlestību, ticībai ir sveša iedomība, un tā vienmēr ir gatava piedot, nekad netiesā, vienmēr cenšas saprast savu brāli. Tāpēc, manas mīlestības apustuļi, aizlūdziet par tiem, kas neprot mīlēt, par tiem, kuri jūs nemīl, par tiem, kuri jums darījuši ļaunu, un par tiem, kas nav iepazinuši mana Dēla mīlestību. Mani bērni, es jums to lūdzu tāpēc, lai jūs atcerētos, – lūgties nozīmē mīlēt un piedot. Paldies jums! ”